Viens no lieliskākajiem šīs planētas izdevējiem veiksmīgi ir pierādījis, cik nepareiza ir viņu politika un cik ļoti viņiem nav ne mazākās sajēgas, ko viņi dara. Protams runa ir par Ubisoft.

Tātad pateicoties serveru apkalpošanai nākošnedēļ, otrdien nedarbosies legāli iegādātās Ubisoft spēles, kas izmanto vīrusu, ko paši Ubisoft sauc par DRM. Tātad vienīgie, kas otrdien spēlēs Assassin`s Creed vai jebkuru citu Ubisoft vienspēlētāja spēli, būs cilvēki, kas par spēli nav maksājuši nevienu santīmu.

Tiem, kas nesaprašanā groza savus redzokļus acu caurumos – Ubisoft ir tas fantastiskais izdevējs, kas ir uzspiedis visām savām spēlēm pretaizdzīšanas sistēmu, kas pieprasa, lai spēlētājs vienmēr būtu pieslēdzies pie Ubisoft serveriem, pat vienspēlētāju spēlēm, kurām nemaz nav daudzspēlētāju režīma.

Problēma jau nav tajā, ka vienu dienu no 365 mēs nevarēsim palēkāt pa māju jumtiem, bet gan tajā, ka kompānija jebkurā brīdī var nolemt aizvērt serveri kādai no legāli pirktajām spēlēm, un to vairs nebūs iespējams palaist, pat ja tā ir vienspēlētāja spēle. Tāpēc nākamreiz iegādājoties spēli no Ubisoft, atcerieties, ka šo disku jūs nepērkat uz visu mūžu, bet gan uz dažiem gadiem, pēc kuriem visticamāk tā būs nespēlējama, jo francūži būs nolēmuši ietaupīt serveru izmaksas uz vecāku spēļu rēķina.

Tāpēc kopīgi atbalstīsim Ubisoft un otrdien uzspēlēsim nelegālu Assassin`s Creed par prieku ģenianālajiem resnuļiem uzvalkos, kuri neizskaidrojamu iemeslu dēļ pieņem svarīgākos lēmumus kompānijā.

Kā jau jebkurā nozarē, arī spēļu industrijā, iesāktie projekti bieži vien netiek realizēti līdz pilnībai. Parasti tie tiek norakstīti vēl plānošanas stadijā, taču reizēm darbs pie spēles tiek pārtraukts, kad jau vairākus gadus ir lieti sviedri un asinis un bieži vien, labu laiku pēc tam, kad pasaule ir tikusi iepazīstināta ar tām. Par to arī šoreiz, par spēlēm, kuras tā arī nenonāca mūsu rokās

Taxi Driver

Platformas: Xbox, PC, Playstation 2

Izdevējs: Majesco Games

Izstrādātājs: Papaya Studios

Video

Iepriekšējās konsoļu paaudzes pēdējās stundas, šķiet, bija pārpildītas ar klasisku kino darbu videospēļu adaptācijām. Electronic Arts gatavoja From Russia With Love un The Godfather, bet vīri melnos uzvalkos un strīpainās kaklsaitēs no Majesco Games bija nolēmuši, ka virtuālu apdari ir pelnījusi ar Jaws un, jā, arī Martina Skorsēzes diriģētais stāsts par vientulību un neprātu Ņujorkas ielās, Taxi Driver.  Spēles darbībai bija jānorisinās neilgi pēc filmas beigām; Travisa Bikla iemīļotā ir kritusi no mafijas darboņu rokas un, protams, digitālais De Niro dodas viņu atriebt. Taxi Driver bija ieplānota kā brīvās pasaulēs spēle, kur apvienots, gan taksista darbs Ņujorkas ielās, gan atriebēja arods tās pagalmos, taču tur arī paralēles ar Grand Theft Auto beidzās, kaut vai tāda iemesla dēļ, ka nevainīgu garāmgājēju slepkavošana ātri tika atalgota ar spēlētāja nāvi. Diemžēl mums tā arī nebija lemts noskaidrot vai Taxi Driver būtu kārtējā nožēlojamā filmu spēle vai arī, kas tiešām interesants, jo Majesco Games bija nonākuši finansiālās grūtībās un 2006. gada janvārī darbu pie spēles pārtrauca.

Dirty Harry

Platformas: Xbox 360, Playstation 3

Izdevējs: Warner Bros. Interactive

Izstrādātājs: The Collective Inc.

Video

Septiņdesmitajos Ņujorka nebija vienīgā pilsēta ar nepatīkami augstu noziedzības līmeni, arī Sanfrancisko ielas pieprasīja pamatīgu tīrīšanu. Šeit talkā nāca detektīvs Harijs Kalahens – labs policists ar sliktu attieksmi. Lai gan nekas daudz vairāk par debijas treileri mūsu rokās nav nonācis, 2006. gadā atklātajai spēlei, domājams vajadzēja būt atvērtās pasaules tipa, jo ir grūti iedomāties, kā savādāk būtu darbojusies galvenā izstrādātāju minētā funkcija. The Collective skaidroja, ka spēlētāju rokās būs rast balansu starp godīgu kārtības sargu un maniakālu atriebēju iepriekšminētā taksista garā, kas ietekmētu pārējo pilsētnieku, bandītu un policistu attieksmi pret Netīro Hariju. Spēles veidotājiem pat bija izdevies pierunāt sadarboties Klintu Īstvudu, taču tas Dirty Harry neglāba un darbs pie spēles tika pārtraukts 2007. gada sākumā.

Faith and a .45

Platformas: Xbox 360, Playstation 3, PC

Izdevējs: -

Izstrādātājs: Deadline Games

Video

Par šo aizgājušo ir zināms ļoti maz. Skaidrs ir tikai tas, ka spēles darbībai bija jānorisinās Lielās Depresijas laikos ASV un tās galvenie varoņi faktiski bija variācija par Boniju un Klaidu, kuri, pats par sevi saprotams, nodarbojās ar banku aplaupīšanu un citu noziedznieku apšaušanu. Ja tu ievēroji, ka pāris rindiņas augstāk pie „Izdevējs” nekas nav ierakstīts, tad pieļauju, ka vari noparst kādēļ šis kooperatīvais šūteris tā arī nenonāca veikalu plauktos. Deadline Games tā arī nespēja atrast izdevēju, kas nodrošinātu studiju ar līdzekļiem spēles pabeigšanai.

Eight Days

Platformas: Playstation 3

Izdevējs: Sony Computer Entertainment Europe

Izstrādātājs: Sony Computer Entertainment London

Video

Kad 2006. gadā pirmo reizi aplūkoju šī Sony lolojuma pirmo treileri, godīgi sakot, biju sajūsmā. Kaut arī, šķiet, tīrs CGI treileris, tas izskatījās fantastiski, taču diemžēl tas, atskaitot dažus izstrādātāju nopludinātus video, arī bija pēdējais, ko redzējām no Eight Days. Divus gadus vēlāk SCEE paziņoja, ka darbs pie spēles tiek pārtraukts, lai koncentrētos uz citiem produktiem. Kā viens no iemesliem spēles nonākšanai nevēlamo sarakstā tika minēts daudzspēlētāju režīma neesamība. 2009. gadā gan pavīdēja runas, ka Eight Days nav atcelta, tikai nolikta plauktā uz kādu laiku, taču domājams, ka runa iet par mūžību.

Division 9

Platformas: -

Izdevējs: -

Izstādātājs: Irrational Games

Video

Pēc SWAT 4 un pirms Bioshock, Irrational Games birojā virmoja vēlme izveidot pašiem savu, ar zombijiem pārpildītu šūteri un līdz zināmam punktam, viņiem tas izdevās. Spēle nekad netika oficiāli atklāta un vienīgais, kas liecina par to, ka tā jebkad eksistējusi ir pašu Irrational publicētais video.

Urban Race

Platformas: Xbox 360, PC

Izdevējs: -

Izstrādātājs: 10TACLE Studios

Video

Par šo parkūra fantāziju ir zināms tik daudz cik redzams treilerī. Izskatījās pēc visnotaļ interesantas, iespējams, lejupielādējamās spēles.

HEI$T

Platformas: Xbox 360, Playstation 3, PC

Izdevējs: Codemasters

Izstrādātājs: InXile

Video

Kurš gan sēžot bankas uzgaidāmajā telpā nav iedomājies, kā viņš to aplaupītu? HEI$T vajadzēja ļaut piepildīt šīs fantāzijas. Spēlētājam tiktu dota brīvi apceļojama Sanfrancisko teritorija, kurā būtu vairāk nekā piecdesmit, dažādu drošības līmeņu bankas. Tu piedalītos katrā laupīšanas procesā, sākot ar plānošanu un beidzot ar bēgšanu no kārtības sargiem. Tavā pakļautībā būtu tava laupītāju komanda un tas viss norisinātos sešdesmito gadu beigās. Šī bija spēle, kura piesaistīja uzmanību, taču pēc tās atklāšanas 2007. gadā iestājās klusums. Codemasters nākošo reizi spēli pieminēja tikai iestājoties 2010. gadam paziņojot, ka darbs pie tās ir pārtraukts, lai koncentrētos uz citiem projektiem.

This is Vegas

Platformas: Xbox 360, Playstation 3, PC

Izdevējs: Midway Games/Warner Bros. Interactive

Izstrādātājs: Surreal Software

Video

Ko dara ar spēli, kurā ieguldīti 40 – 50 miljoni dolāru? Atceļ, protams. Iecerēta bija viegla noskaņojuma atvērtās pasaules spēle, kur uzsvars būtu ne tikai uz savu kabatu pildīšanu, bet arī ballītēm un azartspēlēm. Braukšana, kaušanās un dažādu sīkāku un lielāku uzdevumu pildīšana aizņemtu lielāko daļu spēles procesa. Par This is Vegas eksistenci pirmo reizi tikām informēti 2008. gadā, kad tās izdevējs bija Midway, taču kompānija bija nonākusi nopietnās finansiālās problēmās (iespējams dēļ tādiem lēmumiem, kā ieguldīt absurdu daudzumu naudu projektos, kas neatmaksāsies) un 2009. gadā to pārpirka Warner Bros. Nepilnu gadu vēlāk spēles jaunie īpašnieki pieņēma lēmumu darbu pie spēles pārtraukt, tādējādi nodrošinot, ka This is Vegas ieiet vēsturē kā viena no spēļu industrijas visu laiku lielākajām izšķērdībām.

LMNO

Platformas: -

Izdevējs: Electronic Arts

Izstrādātājs: -

Video

Stīvens Spīlbergs ir ne tikai geimeris, bet arī to izstrādātājs, būdams iesaistīts Medal of Honor sērijas un, protams, lieliskā Boom Blox izveidē. Viens no izcilā režisora projektiem bija pirmās personas šūteris ar parkūra elementiem, saukts par LMNO. Spīlbergs bija iecerējis izveidot visnotaļ pieklājīgu sižeta līniju, kas veidotu emocionālu saikni starp spēlētāju un LMNO galveno tēlu. Par nelaimi projekts izrādījās pārāk ambiciozs un dārgs, tādēļ sākotnējie plāni tika izmesti mēslainē un spēle veidota stilā, ko kāds no studijas darbiniekiem nosauca par „Uncharted Spīlberga pasaulē”, taču arī otrais piegājiens izgāzās un darbs pie spēles visbeidzot oficiāli tika pārtraukts 2010. gadā.

Next Gen Indiana Jones

Platformas: Xbox 360, Playstation 3

Izdevējs: LucasArts

Izstrādātājs: LucasArts

Video

2005. gadā LucasArts paziņoja, ka aktīvi norit darbs pie Indiana Džounsa spēles izstrādes nākošās paaudzes platformām un aktīvi reklamēja tās jauno fizikas dzini – Euphoria. Animācijas tik tiešām izskatījās fantastiski, taču, kā izrādījās vēlāk, par nelaimi šim projektam, Euphoria izmantoja arī Star Wars the Force Unleashed un visi resursi tika novirzīti šīs spēles izstrādei. Vēl trīs gadus pēc spēles sākotnējās atklāšanas, LucasArts teica, ka darbs pie tās norit pilnā sparā, taču 2009. gadā saņēmām sirsnīgu paziņojumu, kurā teikts, ka nākošās paaudzes Indana Džounss, tagad saukts par Indana Jones and the Staff of Kings, iznāks uz… PS2, PSP, Wii un DS. Ievēroji iztrūkumu? Protams, versija, kas beigās nonāca veikalu plaktos neiekļāva neko, kas to radītu par „nākošās paaudzes Indiana Džounsu”, ieskaitot Euphoria.

The Agency

Platformas: Playstation 3, PC

Izdevējs: Sony Online Entertainment

Izstrādātājs: Sony Online Entertainment

Video

MMORPG ietīts satīrā par spiegu žanru. Visnotaļ interesanti, vai ne? Piedāvājot visu, kas sagaidāms no žanram piederošajiem un ieviešot vairākas jaunas idejas, piemēram, iespēju pildīt vienatnē arī augstas grūtības pakāpes kvestus, The Agency bija viens no gaidītākajiem MMO, kurš nebūt netika slēpts no sabiedrības acīm, tomēr 2011. gada martā, sekojot par izstrādi atbildīgās studijas slēgšanai, projekts tika pārtraukts.

Pirates of the Caribbean: Armada of the Damned

Platformas: Xbox 360, Playstation 3, PC

Izdevējs: Disney Interactive Studios

Izstrādātājs: Propaganda Games

Video

Pāris gadus nesenā pagātnē Mikipeles radītājiem bija vēlme viņiem piederošajā Karību Jūras Pirātu pasaulē izveidot pilntiesīgu lomu spēli, kur spēlētāja rokās būtu tas vai viņa tēls tiks cienīts vai no viņa bīsies, izpētīt un apceļot tropisko paradīzi, attīstīt un kopt savas spējas un tā tālāk un joprojām. Ārēji izskatījās, ka ar Armada of the Damned izstrādi sokas labi un godīgi sakot, top salīdzinoši netipiska licenzētā spēle, taču, protams, arī tai pienāca tāds pats gals, kā ikvienai spēlei šajā sarakstā.

Six Days in Fallujah

Platformas: Xbox 360, Playstation 3, PC

Izdevējs: Konami/ -

Izstrādātājs: Atomic Games

Video

Ideja bija attainot reālos Irākas kara, Fallūdžas kaujas notikumus un radīt visautentiskāko militāro šūteri līdz šim. Atomic Games intervēja vairāk nekā septiņdesmit kareivjus, vēsturniekus, nemierniekus un irākiešu civiliedzīvotājus. Mērķis – ļaut spēlētājam iemiesoties karavīru ādā un izdzīvot to dienu notikumus, kā neviens cits medijs to nespēj. Tur jau arī radās tā problēma. Bija gana daudz cilvēku, kas uzskatīja, ka nav ētiski veidot spēli par tik nesenu notikumu un attainot kara darbību, kas faktiski vēl aizvien noris. Sekojot kalnam sūdzību 2009. gada 28. aprīlī, Konami paziņoja, ka saceltās ažiotāžas dēļ viņi spēli neizdos. Atomic Games centās turpināt darbu ar atlikušajiem līdzekļiem, taču jau augustā viņiem nācās atlaist lielāko daļu no saviem 75 darbiniekiem un studija faktiski tika padarīta darba nespējīga. Tomēr, viņi nedaudz savācās un 2011. gada sākumā izlaida… Breach.

StarCarft: Ghost

Platformas: GameCube, Playstation 2, Xbox

Izdevējs: Blizzard

Izstrādātājs: Nihilistic Software, Swingin’ Ape Studios

Video

Trešās personas piedzīvojumu spēle, kas apvieno labāko no trešās personas šūteriem un aizņemas šo to no Metal Gear Solid. StarCraft. Nē, nopietni. Aizsākta 2001. gadā, spēles relīze tika nemitīgi atlikta un trīs gadus vēlāk oriģinālos izstrādātājus aizvietoja ar Swingin’ Ape Studios, taču tas situāciju īpaši neuzlaboja un Ghost 2006. gadā beidzot tika atcelts.

Thrill Kill

Platformas: Playstation

Izdevējs: Virgin Interactive/Electronic Arts

Izstrādātājs: Paradox Development

Video

Neapšaubāmi slavenākā spēle šajā sarakstā, Thrill Kill ir slavena ar to, ka atcelšanas brīdī bija faktiski pabeigta un šis lēmums bija saistīts tikai un vienīgi ar tās izteikti vardarbīgo saturu. Visa jezga ap Thrill Kill ir tik interesanta, ka tam jau reiz esam veltījuši rakstu.

Protams, ir vēl neskaitāmi daudz atceltu un citādi piebeigtu spēļu, bet manos spēkos nav ne tās visas apzināt, ne aprakstīt. Tomēr vēl es gribētu pieminēt britu gangsteru simulatoru The Getaway 3, šīs paaudzes Road Rash, Star Wars Battlefront III (kura gan nekad nav tikusi atklāta, tādējādi arī atcelta un pilnīgi iespējams vēl top), to Ubisoft spēli, The City of Metronome, Killing Day un The Avangers.

Novembra beigās, kad mūs aplaimo tādu plaši pazīstamu spēļu sēriju kā Assassin’s Creed, Need for Speed un Saints Row jaunākās daļas, relīzi uz diskiem piedzīvoja arī kāda visnotaļ neievērotāka spēle – Rayman Origins, kas ir divdimensionāls platformeris ar Ubisoft dārgumiņu Rayman titullomā, šoreiz – izpaliekot trakajiem trušiem. Kāda ir Rayman atgriešanās divdimesniju pasaulē?

Rayman Origins ir visai klasisks platformeris. Nekāda īpaša sižeta te nav, pat ja spēles Vikipēdijas lapa saka citādāk. Katrā ziņā – ievērības cienīga noteikti ne. Protams, Rayman Origins sākumā ir ievadfilmiņa, kas mums liek nojaust, kāpēc Reimens dodas ceļojumā pa desmitiem līmeņu, taču neko daudz vairāk par to un pāris instrukcijām, kā spēlēt, mums arī nesaņemt. Spēles gaitā Reimens viens vai kopā ar līdz pat trim draugiem, kurus attiecīgi vada spēlētāji uz viena dīvāna, jo pieejams ir tikai lokālais kooperatīvais režīms, dodas izpētīt dažādās, vizuāli neatkārtojamās spēles pasaules, kuru līmeņu beigās nolaupīti kastēs sēž Elektūni – sīki bumbulīši, kuri izskatās jauki un ļauj spēlētājam progresēt tālāk uz nākamo pasauli, kā arī kalpo punktu vietā. Katras jaunas pasaules sākumā Reimenam būs jāizglābj nimfa, kura piešķirs viņam kādu jaunu spēju – lidot, mainīt izmērus (nē, ne tādā ziņā), staigāt pa sienām utt., kas visi, protams, tiek izmantoti arī Rayman Origins spēles procesā.

Tieši ģeniālais līmeņu dizains ir tas, kas padara Rayman Origins par tik baudāmu spēli. Jāņem vērā, ka divdimensiju līmeņi ir ne tikai vizuāli krāšņi, daudzveidīgi un skaisti – arī spēlējamība tajos ir nostrādāta līdz pēdējam. Pat ja vienīgais uzdevums ir tikt līdz līmeņa galam un sašķaidīt gabalos kasti, tas nemaz nebūs tik viegli, spēle ar laiku kļūst arvien piņķerīgāka un sarežģītāka, spēlētājam nāksies būt precīzam pogu spiedienos un kustībās, turklāt līmeņos ir pietiekami daudz savācamu Elektūnu, arī īpaši apslēptās līmeņu daļās, kuru ieejas parasti nav acīmredzamas. Protams, līmeņos ir arī pretinieki, kā arī dažādi šķēršļi un pretinieki, kurus jāpāvar, un, lai arī tie nekad nav pārlieku grūti, nereti nonāksiet situācijā, kad Reimens burtiski uzsprāgs un būs jāsāk no iepriekšējā kontrolpunkta. Par laimi, tādu līmeņos ir gana daudz.

Lai arī paši līmeņi atbilst platformeru augstākajiem standartiem – tie ir daudzveidīgi, sākot no tuksnešiem līdz kalniem, ellei līdzīgai vietai, ostām un jūrām, spēles gaita ir nedaudz paredzama, jo katras pasaules beigās vienmēr ir atšķirīgs līmenis, kurā Rayman Origins uz brīdi pārtop par 2D šūteri, spēlētāja tēlam uzsēžoties mugurā rozā moskītam, teju katras pasaules sākumā ir jāizglābj nimfa, lai iegūtu jaunas spējas. Spēlē ir arī dažas patiešām komiskas un arī spēlējamības ziņā veiksmīgi izstrādātas bosu cīņas, kas padara jaunākos Reimena piedzīvojumus vēl daudzveidīgākus.

Rayman Origins ir vārda tiešākajā nozīmē jauka spēle. Tās šarmantais, nedaudz bērnišķīgais un multeniskais, taču vienmēr skaistais vizuālais noformējums padara to par unikālu, atšķirīgu no visa cita, kas šogad izdots, tāpēc es nevaru spēli neieteikt ne tikai ikvienam platformeru fanam, bet jebkuram sevi cienošam geimerim, kurš spēj novērtēt arī spēles, kurām pa visām spraugām nelido asinis un nav Maiklu Beju kauninošs sprādzienu daudzums. Nevaru teikt, ka tikai Rayman Origins vizuālā puse ir ģeniāla, jo arī skaņu celiņš ir meistarīgi pielāgots spēles unikālajai un oriģinālajai videi, katras atsevišķās spēles pasaules stilistikai.

Rayman Origins ir ļoti pieklājīga garuma spēle, tāpēc par satura daudzumu uztraukties nevajadzētu, taču nedaudz pietrūkst iespējas spēlēt ar draugiem tiešsaistē. Godīgi sakot, es nesaprotu, kāpēc Ubisoft izvēlējās šādu iespēju neiekļaut. Kā bonuss Rayman Origins ir iespēja spēlēt ar dažādiem tēliem no Rayman visuma, pieeja daudziem no tiem tiek atvērta, spēlētājam progresējot.

Izlasot visu iepriekš rakstīto, varētu nosecināt, ka Rayman Origins ir visu laiku svarīgākā spēle. Tā nebūt nav, protams, taču atzīšos, ka no šogad spēlētā tā noteikti izceļas ar aizraujošu, teju Super Mario līmeņa platformera spēlējamību, kā arī patīkamu naivumu un vizuālu humoriņu. Man ir žēl, ka Ubisoft spēli izdeva tik nepatīkamā laikā, kad tai nenoliedzami lemts pazust šūteru un action spēļu jūrā, taču tas jau to nepadara ne par mata tiesu sliktāku. Iespējams, ka Rayman Origins liktenis būtu laimīgāks, ja spēle tiktu izdota lejupielādējamā formā, taču tās jau ir Ubisoft mārketinga un izdošanas divīzijas problēmas.

Labāku 2D platformeri par Rayman Origins 2011. gada plašajā spēļu pulkā neatrast. Tā ir vienkārša, piezemēta spēlīte, taču reizē viena no jautrākajām un patīkamākajām, kādu šogad nācies spēlēt. Ar unikālu un patiešām skaistu audiovizuālo noformējumu un fantastisku līmeņu dizainu Rayman Origins pierāda, ka old-school platformeriem vēl joprojām ir, ko rādīt, tāpēc, ja nu vēsajos ziemas vakaros nav ko darīt, no sirds iesaku šo spēli iemēģināt!

Vienā teikumā: Viens no gada lielākajiem pārsteigumiem – Rayman Origins ir patīkama atgriešanās sērijas zelta laikos.

Mūsu vecais draugs, renesanses laika slepkava Ecio Auditore, ir gatavs savam pēdējam piedzīvojumam spēlē Assassin’s Creed: Revelations, taču fanus māc šaubas, vai Ubisoft tagad sākuši piekopt Call of Duty taktiku, katru gadu izdodot jaunu spēli sērija un neko būtisku neizmainot. Vai šādus vārdus var attiecināt uz jaunāko Assassin’s Creed spēli, un, pat ja tas ir tā, vai spēle ir pietiekami aizraujoša, lai tik un tā būtu iegādes vērta?

Kā jau minēju, Assassin’s Creed: Revelations ir iepriekšējo divu spēļu galvenā tēla gulbja dziesma – citās Assassin’s Creed spēlēs mums viņu vairs neredzēt. Ecio ir kļuvis vecāks, pieredzējušāks, viņš ir gatavs atklāt sava senča Altaīra bibliotēkā glabātos noslēpumus, kamēr mūsdienu varonis Desmonds Mailss guļ dziļā komā iekš animusa ierīces. Tiesa, sirmā bārda vien Ecio neļaus piekļūt ordeņa noslēpumu krātuvei, viņam nāksies atrast piecas Masjafas atslēgas, kas pavērs durvis uz Altaīra zināšanu krātuvi, taču to izdarīt nebūs viegli, jo atslēgas atrodas templiešu rokās osmaņu pilsētā Konstantinopolē jeb Stambulā, kas tad arī ir šīs spēles vienīgā pilsēta (ja neskaita nelielo Masjafu).

Konstantinopole ir liela, taču kaut kādā ziņā tai nepiemīt grandiozitāte, kāda bija iepriekšējā spēlē attēlotajai Romai, taču ir patīkami būt vidē, kas vismaz arhitektūriski diezgan pamatīgi atšķiras no Itālijas pilsētām, kas pēc iepriekšējām divām spēlēm ir jauka pārmaiņa. Lai arī Ecio ir kļuvis manāmi vecāks, savus akrobāta un kāpelētāja talantus viņš nav zaudējis, turklāt, turku draugi – arī slepkavu ordeņa biedri – viņam piešķirs hook blade jeb kā es to latviskotu – kāpelējamāķi, kas ļaus manāmi ātrāk sasniegt augstākas virsmas un padarīs visu šo procesu vēl dinamiskāku. Vēl no jauninājumiem vērts pieminēt arī izpletni, kas noderēs, lecot no augstākiem torņiem, protams, ja lejā nav atrodama Ecio tik ļoti iemīļotāsienakaudze.

Assassin’s Creed: Revelations atgriežas lielākā daļa iepriekšējās un labākās Assassin’s Creed spēles elementu – vēl joprojām ir iespēja radīt savu slepkavu brālību, spēles gaitā rekrutējot jaunus biedrus, vēl joprojām pilsētā atrodami torņi, tikai šoreiz nevis Bordžu ģimenes, bet gan templiešu, kuru pārvaldnieks jānogalina un tad jāaizdedzina signāluguns torņa galā, lai bijusī templiešu bāze nu kļūtu par slepkavu mītni. Misijas vēl joprojām ir pietiekami aktuālas un daudzveidīgas, lai noturētu spēlētāju interesi, taču nevar noliegt, ka Revelations ir pirmā spēle sērijā, kurā atklāti trūkst inovāciju. Te gluži vienkārši nav teju neviena jauninājuma, kas būtiski ietekmētu spēles procesu, tāpēc Revelations tikpat labi varētu būt divpadsmit stundu gara papildus satura paka Assassin’s Creed: Brotherhood.

Labi, es melotu, ja teiktu, ka nav pilnīgi nekādu uzlabojumu. Pirmkārt, nu Ecio ir iespēja kļūt par bumbu meistaru – pašam no dažādām sastāvdaļām izgatavot dažāda veida sprāgstvielas – letālas, apdullinošas un visu pa vidu. Spēles izstrādātāji lēš, ka ir simtiem dažādu bumbu variantu, bet, ņemot vērā, ka man tās spēles gaitā nācās izmantot ļoti reti, es šo par radikālu jauninājumu gluži nesauktu. Otrs jauninājums gan ir pagalam neveiksmīgs – Ubisoft šķietami aptrūkušās idejas, un kaut kādu nesaprotamu iemesludēļviņi nolēma spēlē iestrādāt tower defence minispēli. Ik pa laikam slepkavu bāzes apdraudēs templiešu uzbrukumi, kurus būs jāaptur, spēlējot iepriekš minēto tower defence minispēli, kuras laikā būs taktiski jāizvieto barikādes, kā arī padotie – slepkavas, lai apturētu templiešus no viņu plāniem ieņemt savu bāzi. Diemžēl kontroles šajā minispēlē ir ļoti neveiklas, un, godīgi sakot, tā gluži vienkārši ir garlaicīga.

Sižetiski spēle nebūt nav slikta, jo uzsvars šoreiz vairāk likts uz Ecio kā tēlu un viņa attiecībām ar vairākiem kolorītiem personāžiem, arī kādu itāļu jaunkundzi. Īsti nevaru teikt, ka Assassin’s Creed: Revelations attaisno savu nosaukumu, jo spēles beigas man kārtējo reizi sagaidāja vilšanos, taču par to bez spoileru izklāstīšanas runāt nav iespējams. Vai es minēju to, ka šajā Assassin’s Creed atkal iespējams spēlēt kā Altaīram? Nu, vismaz piecās salīdzinoši īsās, taču patīkamās epizodēs, kas nedaudz atsauc atmiņā pirmo spēli. Vizuāli Assassin’s Creed vēl joprojām spēj priecēt ar veiksmīgu un detalizētu pilsētas attēlojumu, taču citādāk tā izskatās ļoti līdzīgi pērnā gada spēlei.

Ir pienācis tas brīdis, kad jauna spēle Assassin’s Creed sērijā vairs nav nekas īpašs, ļoti gaidīts un pārsteidzošs. Jā, Assassin’s Creed: Revelations vēl joprojām piedāvā pietiekami daudz labu misiju, kā arī asiņaini foršo stealth spēlējamību, lai izklaidētu gan sērijas fanus, gan jaunpienācējus, taču labi vien ir, ka šī ir beidzamā daļa, kuras darbība norisinās renesanses laikā, jo nu beidzot ir laiks kam jaunam un inovatīvam.

Vienā teikumā: Assassin’s Creed: Revelations ir kā divpadsmit stundu gara papildus satura paka iepriekšējai spēlei.

Apskats tapis sadarbībā ar:

Ja man kaimiņos esošo parketa cehu kādreiz būs ieņēmuši sadusmoti ekoteroristi, ne mirkli nedomājot zvanīšu uzziņu dienestam un pavisam mierīgā tonī teikšu, lai savieno mani ar Rainbow vienību. Ja runa iet par vispasaules nemiera cēlāju elegantu piepildīšanu ar svinu, šie vīri ir labākie savā arodā, taču kopš lielās Lasvegasas tīrīšanas 2008. gada pavasarī viņi vairs nav manīti un, šķiet, ir nogājuši pagrīdē. Tomēr civiliedzīvotājus apdraud jauna neliešu grupa un atkal laiks ir talkā saukt leģendāro vienību, šoreiz iekš Rainbow Six: Patriots.

Amerikāņu nemiernieki, kuriem tīk sevi dēvēt par “Patriotiem”, ar vardarbīgām un nežēlīgām metodēm ir nolēmuši gāzt Savienoto Valstu valdību, tādēļ viņi ir jaunākās Rainbow Six epizodes centrālie ložu magnēti. No 2013. gadā iznākošā šūtera droši varam gaidīt sērijai raksturīgo taktisko triecienvienības vadību, taču spēles veidotāji grasās Patriots radīt par emocionālāku spriedzes drāmu nekā tās priekšgājēji, krietni lielāku uzsvaru liekot uz sižetu. Kotaku.com vasaras sākumā redzēja fragmentu no spēles un viņi vēsta, ka spēles sižeta attīstība un iznākums būs tiešā tavu darbību ietekmē un spēlētāja rokās būs pieņemt svarīgus lēmumus. Portālam demonstrētajā fragmentā spēlētājs uzņēmās ķīlnieka lomu, kura mājā bija iebrāzušies teroristi un viņam piestiprinājuši spridzekli. Spēlētājam nācās enerģiski spaidīt pogas, lai nenotiktu eksplozija. Mirkli vēlāk, virtuālais kommando iekāpa Rainbow vienības līdera kurpēs un nolūkojās kā iepriekšminētais ķīlnieks ar bumbu padusē dotas pāri pa pārpildītu Ņujorkas tiltu un spēlētājam bija jāpieņem lēmums vai nogalināt viņu, tādējādi glābjot simtiem cilvēku līdzās, vai riskēt ar milzīgiem upuriem un mēģināt glābt ķīlnieku. Katrā ziņā, jauna epizode Rainbow Six seriālā ir tikai vēlama un tā mūsu roķelēs nonāks kaut kad 2013. gadā uz Xbox 360, Playstation 3 un PC.

Apskats jāsāk ar atzīšanos, ka neesmu pārāk liels cietserdes Heroes spēlētājs, un mana vispārējā pieredze ar šīm spēlēm aprobežojas pie dažām stundām ar Heroes 3 un 4. Tāpēc mans skats uz Heroes VI vairāk būs jaunpienācēja viedoklis, bez īpaši padziļinātas seriāla daļu salīdzināšanas.

Tātad Heroes of Might And Magic 6, jeb kā tagad tas tiek nosaukts par vienkārši Heroes VI, ir gājienu stratēģija ar RPG piesitienu, līdzīgi kā bezgalīgais Warcraft 3 modu daudzums, kas ir pārvērties atsevišķā žanrā, kuru pārvalda League of Legends un Dota`s. Taču reālā laika pogu dauzīšanas vietā, šajā seriālā mūsu uzdevums ir kārtīgi apdomāties sava gājiena laikā un izdarīt pareizos lēmumus savā tempā.

Nezinātājiem – spēles process sastāv no divām daļām – pasaules klejošanas un kaujām. Pasaules izpētes skatā, mūsu personāžu grupa kā viena vienība ceļo, atklāj jaunas teritorijas, resursus, par kuriem pilsētās noalgot papildspēkus, kā arī uzlabot pašas apdzīvotās vietas. Kauju skatā spēlētāja grupa tiek nolikta pretīm pretinieku komandai, un gājienu formā pa taktiskajiem lauciņiem ir jāizvieto komandas dalībnieki un jātiek galā ar visiem pretiniekiem. Protams tas nebūtu Might And Magic, ja viss šis process nebūtu ievīstīts klasiskā Fantasy formāta pasaulē.

Spēles sižets banāli un degradējoši akcentē fantasy pasaules lielākos stereotipus, piedāvājot spēlētājam vēl vienu standarta kampaņu, kas, šķiet, nav mainījusies nu jau vairāk kā 40 gadus, kopš pirmatnējiem D&D piedzīvojumiem pie fiziskajiem spēļu galdiem. Pieņemu, ka darbojošās personas vai vismaz karojošās puses spēles visumā darbojas jau kopš iepriekšējām daļām, jo ar tiem netiek nekur iepazīstināts. Spēle sākas notikumu epicentrā, lieki neaizraujoties ar pasaules iepazīstināšanu, tāpēc Heroes pasaules jaunpienācējiem varētu nākties uzmeklēt iepriekšējo daļu sižetu, lai varētu visam izsekot līdzi. Kampaņa izvedīs spēlētāju cauri 4 daļām, katrā liekot spēlēt citas frakcijas pusē – pie svētajiem, gaišajiem paladiniem, pie ugunīgajiem demoniem, pie tipiski zaļiem miroņcilvēkiem un zilganas labo, miermīlīgo frakcijas, kas slepenībā sapņo iekarot visu pasauli. Protams, ka spēlētājs ir melnstrādnieks, izsūtāmais un prostitūta polistiskajām spēlītēm, kura uzdevums ir iziet ārpus nocietinājumiem un iedot karaļvalstu ienaidniekiem ribās. Tiem, kas pārāk nav ieinteresēti vēl vienā tipiskā Fantasy stāstā, būs gana daudz laika, lai koncentrētos uz pašu spēles procesu. Tas ir gana detalizēts un pašpietiekams, lai sižeta zemais līmenis netraucētu kopējai spēles vērtībai.

Kampaņas iziešana, jau diezgan agri, sāks pieprasīt no spēlētāja pilnu koncentrēšanos un domāšanu līdzi, lai tiktu galā pat ar pirmajām lielajām pilsētu iekarošanas kaujām. Taču pats spēles process nav tik sarežģīts, lai to nevarētu ātri apgūt arī tie, kam šī būs pirmā Heroes spēle. Taču padziļināta tā apgūšana prasīs gana ilgus pētniecības darbus, kā jebkurā citā līdzīga žanra spēlē. Maču laikos varēsiet atrast gana daudz dažādus artefaktus, kas uzlabos varoņu parametrus, kā arī būs visas iespējas apgreidot visai plašus prasmju kokus, kas dos ne vienu vien noderīgu pāridarīšanas prasmi.

Ubisoft ar visiem spēkiem cenšas pierādīt, ka viņu sātaniskais DRM ir pilnībā pamatots, iesaistot spēlē komūnas iespējas, kas cenšas atspēkot patstāvīga interneta pieslēguma pieprasījumu. Tiesa šo iespēju esamība spēlē ir nelietderīga un nepārdomāta. Spēli ir iespējams savienot ar Skype, kas manā gadījumā tikai pamatīgi nogļukoja un izmeta mani no vairākām skype sarunām, kuras nekādīgi nebija saistītas ar spēli. Bez tā, varat piekļūt globālam spēles čatam un sarunāties ar citiem spēlētājiem neatkarīgi kāda veida mačā esat. Un protams, Ubi mēģina arī popularizēt savu Uplay platformu ar dažādiem sasniegumiem un apbalvojumiem, lai par iegūtajiem punktiem iepirktu jaunus personāža attēlus un citus nevajadzīgus sīkumus, kas pilnībā neatspēko DRM pāridarījumu, pieprasot vienmēr būt tiešsaistē, lai spēli spēlētu.

Līdzīgi kā iepriekš ir iespēja spēlēt paštaisītos mačus, gan pret AI, gan dzīviem cilvēkiem internetā. Šoreiz gan paralēli mača varonim, ir iespējams vākt kopējo pieredzi savam izveidotajam personāžam pa visām spēlēm kopā. Atverot dažādas papildus iespējas un būvējot spēlētāja statistiku. Seriāla kopējās popularitātes kritums, kopš 3. daļas ir izteikti manāms daudzspēlētāju režīmos. Spēlētāju skaits daudzspēlētāju režīmā nebūs izteikti milzīgs un būs grūti izveidot spēles, kas būs lielākas par 1 pret 1 režīmu.

Kopumā Heroes VI izpilda savu uzdevumu un dod jaunu satura paku žanra cienītājiem. Šī daļa vairāk varētu piesaistīt arī jaunas asinis, jo zinātāji oficiālajos forumos apgalvo, ka H6 esot daudz pretīmnākošāka par tās priekšgājējiem, ļaujot vēl vieglāk iejusties Heroes pasaulē.  Tomēr pie spēles paliks tikai šaura auditorija, kas jau deviņdesmito gadu beigās pavadīja neskaitāmas stundas klejojot pa Latvijā tik ļoti populārajiem Heroes 3 plašumiem. Mūsdienu konsolizētā un izlutinātā auditorija, kas paraujas vairs tik uz spožu grafiku un vienkāršotu vadību, pārskries pāri Heroes 6, kā kārtējam B klases atkritenim, galvenokārt pateicoties klasiskajai cietserdes PC spēļu pieejai gan spēles procesā, gan lietotāju saskarē. Tomēr H6 piedāvā diezgan labu gājienu lomu statēģijas produktu, kas spītīgi pieturās pie tradīcijām dēļ esošajiem faniem, īpaši nepārdodoties masu iegribām, par ko seriāla fani noteikti sajūsmā turpinās lauzt krēslus. Visiem citiem – ja vienmēr esi gribējis zināt kā izskatītos League of Legends savienots ar klasisku gājienu RPG, šī ir tava kārtējā iespēja pievienoties ballītei, šoreiz vēl vienkāršotākā formā.

Vienā teikumā: Heroes nemainīgi turpina pieturēties pie tradīcijām, izpatīkot faniem nevis masām.

Apskats tapis sadarbībā ar:

Ubisoft atkārtoti anonsējuši spēli I am Alive, šoreiz paziņojot, ka tā būs tikai lejupielādējama spēle. Lai arī nekādu ziņu par to, kad I am Alive beidzot tiks izdota, nav, ir paziņots, ka to varēs iegādāties tikai caur Xbox Live Arcade un PlayStation Store. Vēl Ubisoft mums piedāvā noskatīties pavisam jaunu spēles treileri. I am Alive izstrādē pabijis jau kopš 2008. gada, tāpēc ir ļoti interesanti, ka pēc tik ilga klusēšanas perioda uzzinām, ka spēle nebūs vis pilnas cenas un kastītē, bet gan tikai lejupielādējama.

Pēdējo reizi ar baudu Driver varēja spēlēt pirms vairāk kā dekādes, jo kopš tā laika mūsu rokās nonākušās sērijas daļas robežojas no smagi viduvējām līdz izteikti draņķīgām. Ubisoft Reflections ir nolēmuši atjaunot zudušo slavu ar svaigu un krietni vien savādāku braukšanas spēli Driver. Sērijai ir nākotne, vai arī ceļojums uz rietumkrastu ir pēdējā nagla Driver zārkā?

Apskats tapis sadarbībā ar:

No GamesCom izstādes, kas jau labu laiciņu beigusies, pie mums nonācis vēl kāds interesants spēles procesa video. Šoreiz – veselas 10 minūtes no Assassin’s Creed: Revelations, kurās būs gan sniegs, gan bumbas, gan arī tas, ar ko Assassin’s Creed labi pazīstams – kāpelēšana.

Pēdējo gadu laikā vairākas lielās kompānijas ir pasākušas dažādi diskriminēt video spēļu mātes platformu – PC. Pielāgojot spēles konsolēm, neizdodot uz PC demo versijas vai pat spēles kopumā. Taču nepārspēts čempions šajā visā viennozīmīgi ir Ubisoft. Un šoreiz bardaks turpinās ar jaunāko Driver seriāla daļu.

Jau kopš Assassin`s Creed 2 laikiem, PC spēlētāji ir pazīstami ar slimāko DRM, kāds līdz šim ir ticis izgudrots Elles devītajā lokā, ko vienīgi optimistiskākie vidusklases pakaļā līdēji dienas gaismā spēj nosaukt par Ubisoft pret-pirātisma nodaļu. DRM kas pieprasa vienmēr būt pieslēgtam internetam, lai spēlētu un saglabātu vienspēlētāja spēli. Jautrākais visā šajā pasākumā ir fakts, ka brīdī, kad notrūkst interneta savienojums, spēlētājs tiek izmests no spēles neatkarīgi no tā, cik sarežģītu vietu tikko kā biji izgājis. Un laikā, kad kompānija noslēdz spēles serverus naudas taupīšanas nolūkos, spēle kļūst pilnībā nespēlējama.

Bez īpašiem pierādījumiem, ka šī DRM forma patiešām ļauj cīnīties ar pirātismu, Ubi ir nolēmuši turpināt terorizēt PC platformu, ieviešot šo pašu sistēmu arī gaidāmajās spēlēs, tai skaitā Driver San Francisco. Tiesa, nesen Ubi paziņoja, ka sliktās preses attieksmes dēļ, Driver San Franciso ietvaros uzlabos DRM nosacījumus. Tagad nebūs visu laiku jāatrodas pieslēgtam pie interneta, kamēr spēlē, taču būs nepieciešams savienojums, lai spēli palaistu. Tātad reāli Ubisoft ir nākuši klajā ar fantastiski profesionālu trollisku paziņojumu, ka ar šo spēli viņi izdrāzīs PC spēlētājus citā pozā. Un dienu padara saulaināku fakts, ka vienīgie, kas šo spēli mierīgi spēlēs bez necilvēcīgiem DRM būs tie, kas spēli nozags nevis nopirks – t.i. pirāti.

Protams idiotiskais DRM nebūt nav vienīgā ķibele ar gaidāmo spēli. PC versija spēlei neatbalstīs stūres. Platforma, uz kuras stūres izmantošana ir visērtākā sēžot pie galda, to neatbalstīs, nepaskaidrotu iemeslu dēļ. Un ja vien ar to nav gana, PC versija ieradīsies pie spēlētājiem veselu mēnesi vēlāk. Tā kā spēle tiek palaista zeltā pusotru līdz divus mēnešus pirms izdošanas, darbs pie koda sen kā vairs neturpinās un šī aizture visticamāk ir pateicoties ģeniālākajam cilvēces izgudrojumam kopš anālajiem puļķiem, kas ir Ubisoft PC versijas drošības sistēma.

Lūk šis ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ lielo izdevēju spēles piratizēt nav grēks, un šāda rīcība šādos gadījumos (Lasi: Ubisoft gadījumā ) būtu pat iedrošināma, kaut vai tikai, lai boikotētu viņu necienīgo izturēšanos pret vienlīdz lielu mērķauditorijas daļu. Ir jābūt izmeklēti atsaldētam, lai tik bojātu tehnoloģiju ieviestu praksē un uztvertu kā normālu risinājumu un spēlētāja pienākums ir parādīt savu attieksmi pret šo pasākumu ar spēles pirkšanas apjomiem.

Gluži kā klaja ņirgāšanās, iznākšanas datumi tādām nākotnes Ubi spēlēm kā Ass Creed Revelations joprojām ir atzīmēti tādi paši kā konsolēm, lai gan tagad jau ir skaidrs, ka tas tiks pārcelts pēdējās nedēļās pirms iznākšanas, vēl par pāris mēnešiem, lai tikai paspētu iebāzt savu fašistisko DRM spēles failos.

Vienīgais civilizētais ceļš ārā no pirātisma purva ir dot potenciālajiem klientiem iespējas, kas būtu ērtākas par pirātismu, nevis aizbaidīt palikušos dažus ar solījumiem, par brutālu neiroloģisko izvarošanu. Lielisku piemēru jau kopš tālā 2003. gada rāda Valve ar platformu, kas ir veicinājusi PC spēļu pārdošanas apjomus par 200% katru gadu, un ne jau pateicoties Alkatrazas cietuma līmeņa drošības sistēmām, bet gan spējai piedāvāt labāku un ērtāku servisu par torrentu trakeriem. Kad tas aizies līdz Ubi vadības aptaukoto smadzeņu seklajām krokām, būs jau pienācis 2012. gada decembris un tad mēs visi tiksimies Ellē. Au revoir!