Toma Klensija spēles, parasti ir centušās neiet konkurentu pēdās un veidot savu, mūžīgi karojošo, visumu. Neskatoties uz lielajām līdzībām ar Modern Warfare, Rainbox Six Vegas bija pirmā. Vegas 2 ir tiešs turpinājums, kas īsajā izstrādes laikā nav paspējis daudz mainīties, un nedaudz pat atgādina bardaku ar Left 4 Dead turpinājumu.

Sižets ir no standarta Action filmas ar Stīvenu Sīgalu galvenajā lomā, kas pie viena arī beigās izrādās scenārija autors. Toms Klensijs acīmredzot jorpojām dzīvo uz agro 90to gadu action filmu viļņa un ne ar ko patiešām orģinālu un prātīgu, tā arī nav nācis klajā. Ir terroristi, ir ASV armijas vai specvienības, un tad nu notiek konfliktu risināšana. Vai tās ir tradīcijas, pie kurām būtu vērts pieturēties, nezinu gan, taču uz sižetu, šajā spēlē, noteikti nav galvenais uzsvars un labi ka tā.

Mēs spēlējam ar specvienības kapteini, vadītāju vai kā nu viņu officiāli sauc. Jebkurā gadijumā, mums līdz tiek dots pārītis dīvainas uzvedības botu, kas izpilda katru mūsu iegribu, pat skrien pretinieku ugunslīnijā, ja liekam. Trijatā, mums ir jāizpilda vesela rinda misiju, lai tiktu galā ar terroristiem Vegasas reģionā. Spēles process ne uz pusi nav tik garlaicīgs, kā izklausās.

Spēles mehānika, PC versijā, ir patiešam lieliska. Temps ir nedaudz zemāks, kā standarta šaujamgabaliem, taču šis arī nāk ar nelielu piezīmi, ka tas ir taktiskais šuteris. Tātad bieži nāksies izmantot īpaši izstrādāto aizsegu sistēmu, kas izskatās ļoti labi, un ļauj bieži vien kārtīgi aplūkot savu personāžu no 3. personas. Atceros, tālo 2000. gadu, kad Sema Fišera prasme, pieslieties pie sienas un šaut ap stūri, likās futūristiska un nepārspējama. Varavīksnes vīriņi spēj tieši to pašu un vēl vairāk. Nāksies šaut ap stūriem labi daudz, gan tēmējot, gan vienkārši pabāžot ieroci ap stūri, un šaujot kur pagadās, lai tikai piesegtu garām skrienošos komandas biedrus.

Galvenā kampaņa ir mērāma aptuveni uz 10-15 stundām. Kopējā grūtības pakāpe nav izteikti augsta, taču uz maksimālo līmeni ir nepieciešams domāt taktiski un pareizi pārvietoties cauri telpām, jo viena nomaldijusies lode parasti mēdz nogāzt spēlētāju no kājām. Visu kampaņu interesantu padara Co-op režīms, kas ļauj pilnīgi visu galveno sižetu no sākuma līdz beigām iziet kopā ar draugu. Tas taktisko šaušanas procesu padara vēl labāku.

Bez kampaņas, vēl ir pieejams standarta daudzspēlētāju režīms, kurā grupa cilvēku vienkārši bezgalīgi viens otru mēģina virtuāli pārspēt reakcijas ātrumā, taktikā un veiklībā. Taču nelielo līmeņu dēļ, it kā , taktiskās cīņas visbiežāk pārvēršas Unreal cienīgā gaļas mašīnā.  Manuprāt vislabākais no daudzspēlētāju režīmiem ir Terrorist Hunt, kas nostāda līmenī līdz 4 spēlētājiem, kam tad ir jātiek galā ar 45 terroristiem, pirms terroristi tiek galā ar jums. Spēlētajiem ir ierobežots atdzīmšanu skaits. Un uz maksimālo grūtības līmeni, terroristu medības ir īpaši interesanta laika pavadīšana.

Bez vienkāršas bezsmadzeņu šaušanas spēle piedāvā lieliskus bonusus, pieredzes punktu krāšanu, sava personāža pārveidošanu. Spēlējot jebkurā spēles režīmā, vienspēlētāja vai daudzspēlētaja, varat pildīt sasniegumus, krāt pieredzi un atvērt jaunus priekšmetus un ieročus, ko izmantot sava personāža modificēšanā. Varat mainīt ne tikai izskatu, bet arī bruņojuma daudzumu un ieroču klāstu, kas tiek ņemts līdzi uz misijām. Šis, it kā sīkums, iespaidīgi bagātina spēles procesu un ir pietiekami sabalansēts, lai augstāka līmeņa spēlētājiem kaujas laukā nebūtu pārspēks ar izteikti labākiem ieročiem, kā tas ir Modern Warfare.

AI spēlētāji ir diezgan labi nostrādāti. Pretinieki gan visbiežak ir izteikti muļķi, ja nākas tos noķert tiešā ugunslīnijā. Taču, piemēram Terrorist Hunt režīmā, bieži vien pretinieki viltīgi mēdz ielenkt un pārsteigt  spēlētāju. Arī komandas biedri, darbojas diezgan taktiski un piesardzīgi, nevis skrien uzreiz visur, kur liekam. Tiesa šai monētai ir arī otra puse. Ja nepieciešams ātri tikt caur kārtējam koridorim, sabiedrotie nepamatoti ostīs gaisu un viens otru piesegs pie katra stūra, kaut apkārtnē nav neviena pretinieka un pats spēlētājs, jau sen atrodas neskaitāmus metrus priekšā. No malas, šī pārspīlētā botu pietēlošana, bieži izskatās vienkārši komiski. Pietrūka vien nevajadzīga vārtīšanās pa zemi un kuleņu mešana.

Grafiski, Vegas 2 izmanto slaveno Unreal 3 dzinēju. Grafiski spēle izskatās pievilcīgi arī gandrīz 4 gadus pēc iznākšanas. Animācijas ir kvalitatīvas un noslīpētas. Pilnīgi prieks vērot personāžu no 3. personas slēpjoties aiz kārtējā stūra. Līmeņu dizains varētu būt interesantāks, taču to daudzveidība nav problēma. Tie nepaliek atmiņā pēc plānojuma.

Skaņas ir līmenī. Muzikālais pavadījums vienmuļš, nepaliek atmiņā. Skaņu effekti labi. Vienīgi pa laikam mēdz gadīties tehniskas problēmas ar mikrofoniem daudzspēlētāju režīmā, kā rezultātā skaņas sāk dublēties. No tehniskajām problēmām vislielākā ir tieši ar tīkla savienojumiem. Ubisoft, acīmredzot joprojām ignorē fanu kliegšanu officiālajā forumā un problēmu nav izlabojuši. Ja ir ieslēgts Firewall uz jaunākajiem OS, spēle ik pa laikam izmetīs no daudzspēlētāju režīma. Lai spēlētu jebkurā daudzspēlētāju režīmā, ir jāpieslēdzas Ubisoft master serverim, kas tad kontrolē visu serveru informāciju utt. Kādā galā, vai nu klienta vai šī servera, ir vesela rinda ar bagiem, kas pa laikam pabojā daudzspēlētāju režīmu pieredzi. Lūk vēl viens piemērs, kā mantkārība sabojā spēles procesu.

Kopumā Vegas 2 ir izteikts Modern Warfare konkurents.  Spēles process no MW tik ļoti neatšķiras. Vienīgi Modern Warfare PR bija neskaitāmas reizes lielāks. Tieši tā pat sasniegumi un objekti par spēlēšanu, taču papildus tam, Vegas 2 piedāvā arī 2 spīdoši labus Cooperatīva režīmus, kurus Infinity Ward pat iekš MW2 nespēja nostrādāt kā nākas. Tiesa, Vegas 2 piedzīvo pāris tehniskas problēmas, kas joprojām nav izlabotas. Vegas 2 spēles process ir komplicētāks un advancētāks nekā Modern Warfare un prasa no spēlētāja vairāk prasmes. Spēle ir domāta tiem šaut gribētājiem, kam iekš Modern Warfare patika tikai specvienības misijas, un taktiska terroristu skaita samazināšana piesaista daudz vairāk par vienkāršu un trulu skriešanu un šaušanu. Ja Ghost Recon ir daudz par lēnu un Call of Duty par tukšu, tad šis ir zelta vidusceļš.

Vienā teikumā: Lielisks taktiskais šuteris ar fantastisku Coop režīmu, taču pāris tehniskām problēmām.