Lūk arī pirmie statiskie, vizuālie materiāli. Jau nesen kā rakstiju par pirmo tīzeri, kurā lielākais uzsvars bija uz laikapstākļu attēlošanu. Tad nu lūk arī attēli, kas praktiski atkārto to pašu, dodot klāt vēl nelielu cerību, ka šī daļa varētu atnest vairāk vājas rallija atblāzmas, ko Dirt 2 izmeta miskastē pavisam.

Pēc izsniegtajām detaļām spriežot, Dirt 3 būs tikpat popsīga stadiona braukšana kā iepriekšējā. Šie attēli ievieš pavisam nelielu cerību, ka 3. daļa varētu kaut nedaudz laboties. Galvenokārt, jau pateicoties attēlam ar Audi Quattro. Laikapstākļu uzlabojumi, ko dzinējs ieguva pateicoties F1 2010 projektam, noteikti ka padarīs spēles procesu nedaudz interesantāku, taču braukšanas režīmi un Need For Speed cienīgā punktu sistēma noteikti Colin Mcrae seriālu aizrauj arvien tālāk no tā rallija saknēm. Labi, ka Black Beans strādā pie pienācīgas WRC spēles, autosacīkšu faniem, jo šis seriāls sāk atkārtot NFS seriāla kļūdas.

Kas attiecas uz attēliem, ņemiet vērā, ka visticamāk tie nav precīzi screenshoti no spēles. Labākajā gadijumā photoshop`ēti ekrānšāviņi. Ļoti līdzīga situācija bija ar Dirt 2. Tā kā izdošanas laiks ir tik tuvu iepriekšejai daļai, visticamāk grafiski spēle izskatīsies tā pat, nevarētu teikt ka slikti. Taču papildus būs daudzveidīgāka vide.

Codemasters jau pāris gadus atpakaļ ieņēma pozīciju, kā labāko arkādisko braukšanu veidotāji. Nesen kompānija atvēra vēl vienu studiju indijā, lai par zemām izmaksām ātrāk varētu tik galā ar visiem seriālu turpinājumiem. Jau septembrī gaidam F1 2010, tiek strādāts arī pie Grid 2, un beidzot ir pirmie materiāli Dirt 3.

Zemāk esošais video labi parāda jauninājumus. Par ko vislielākais prieks, beidzot tiks pievienoti laikapstākļi un ziemas trases, kā kārtīgai rallija spēlei pienāktos. Dirt 2 viss uzsvars bija uz stadionu apļošanu un visa rallija romantika, ar kuru tā pārsteidza pirmā daļa, bija izgriezta ārā, dodot ceļu popsīgajiem elementiem. Spriežot pēc tīzera, atgriezīsies vairāk uzsvars uz Mcrae seriāla aizsākumiem. Spriežot pēc Dirt 2 video klipiem un grafiskās kvalitātes, rodas iespaids, ka šis tīzeris ir pamatā veidots uz spēles dzinēja, tā ka visticamāk varam gaidīt ļoti līdzīgu grafisko noformējumu. Pievienojam nedaudz sprādzienu, lai visu padarītu krutu pēc definīcijas un lūk pirmais Dirt 3 video materiāls.

Daudzi apgalvo, ka 2007. gads bija viens no nozīmīgākajiem gadiem spēļu industrijā un piedāvaja spēlētājiem vienu izcilu spēli pēc otras, kā neviens cits gads video spēļu vēsturē. Es gribētu pievienot, ka 2009. gads, ja ne pārspēj, tad vismaz pilnīgi noteikti tuvu pietuvinās šim leģendārajam laikam.

Šogad, neskatoties uz krīzes apstākļiem, esam saņēmuši ļoti daudz kvalitatīvus produktus. Spēles, kas ne tikai piedāvāja lielisku izklaidi, bet arī ieviesa inovācijas žanrā un sasniedza jaunus rekordus. 2009. gads, manuprāt viens no veiksmīgākajiem gadiem spēļu industrijā. Ko tad mēs šogad tādu saņēmām, kas noteikti ir jūsu laika un izmēģināšanas vērts?

Mirrors Edge

Uz PC šī spēle iznāca, tikai 2009. gada Janvārī. EA ik pa laikam nāk klajā ar kādu inovatīvu virsrakstu. Šis parkour/action gabals, ir viens no jaunajiem šī gada pavērsieniem uz PC. Pirmās personas Action spēles bez ieročiem nav bieži sastopamas videospēlēs. Spēlei raksturīgi izteikti zilie un oranžie krāsu toņi, kas veido visu atturīgo un stilīgo vizuālo tēlu. Tiesa pats spēles process, lai gan inovatīvs, ne gluži ir aizraujošs un adiktīvs. Parkour no trešās personas, kad var vērot personāžu animācijas un skatam paveras pievilcīgākas ainas, acīmredzot būtu ieguvis vairāk panākumu, taču šāda veida spēles jau mums ir gana daudz, un tādā veidā Mirrors Edge visticamāk nebūtu izsities virs ūdens vispār, lai tiktu pamanīts.

Demigod

Warcraft 3, ir ļoti veca spēle, kas vēl joprojām ir topā starp profesionālajiem spēlmaņiem. Tā pat šī spēle ir saņēmusi veselu rindu RPG modu, kas pārvērš spēles procesu liekot uzsvaru uz varoņiem spēlē. Tieši tāds ir Demigod. Kā RPG mods priekš Warcraft 3, taču akcentējot arī stratēģijas pusi. Savāds, taču aizraujošs Action/RPG/Strategy multiplayer krustojums, kas ļauj daudzspēlētāju režīmā, arēnās cīnīties ar citiem spēlētajiem, izmantojot elementus no visiem trim žanriem. Spēles process domāts ne tikai profesionālajiem spēlētājiem, taču visiem tiem, kas vēlas iedziļināties spēles vidē, kārtīgi iepazīt varoņus un iespējamās taktikas, arēnās, komandu spēlē ar RPG tipa varoņiem. Šis ir rezultāts, kas iznāktu sakrustojot Warcraft 3, ar Quake 3 un Diablo 2.

Zeno Clash

Neatkarīgo kompāniju spēles, lielāka publika pazīst kā mazas, flash formāta spēlītes, īslaicīgai laika nosišanai. Pavisam neliela kompānija – ACE – šogad apgāza šos iespaidus, parādot kārtīgu 3D FPS spēli ar unikālu spēles procesu, kuru nav izdevušas un sponsorējušas kompānijas ar vairāku miljonu budžetu. Pamatā Zeno Clash ir uz Source (Half-Life 2) dzinēja un būvēta izmantojot Source SDK modifikācijas paku. Taču ja komandā ir pietiekami talantīgi un brīvi domājoši dalībnieki, rezultāts var būt AAA klases spēļu līmenī. Zeno Clash ir savāds miksējums starp Pirmās personas kaušanos un šaušanu, orģinālā un unikālā paralēlā pasaulē, ar patiešam interesantu vides dizainu un spēles stāstu. Varētu aizraut Action spēļu cienītājus un zāles pīpētājus.

X-MEN Origins: Wolvarine

Kopš bēdīgi slavenās E.T. , tā vien liekas, ka spēlēm, kas veidotas balstoties uz filmām, ir uzlikts lāsts, vienmēr būt neticami sliktām. Ļoti iespējams, ka Wolvarine spēle šo lāstu beidzot ir lauzusi, piedāvājot patiešam baudāmu spēli balstītu uz tāda paša nosaukuma un sižeta filmas. Acīmredzot, formula, lai to izdarītu – vajadzīgs projekta vadītājs ar smadzenēm, kas patiešām tiek izmantotas, un protams normāls līgums ar filmas izdevējiem, kas ir pieņēmams abām pusēm. Spēle ne tikai seko tiešam filmas sižetam, bet piedāva arī papildus materiālus no Marvel komiksu avotiem. Pats spēles process, lai gan ļoti brutāls, tomēr aizraujošs un raits. Par pamatu izmantots slavenais Unreal 3 dzinējs, kas novērš sliktas spēles tehniskās uzbūves iespēju. Spēle, visticamāk patiks ne tikai X-MEN, bet arī Action spēļu faniem, kam, protams, ir pāri 16 gadiem.

The Sims 3

Modern Warfare 2 šogad nebija vienīgā spēle ar milzīgu budžetu. Vēl viens milzu virsraksts bija the Sims, kas ir visu laiku visvairāk pārdotais spēles nosaukums. Beidzot, parastie, netipiskie spēlētāji ir sagaidijuši savas iemīļotākās spēles trešo versiju. EA pamatā vārās tieši uz papildinājumiem katrai daļai, un ļoti reti saņemas izdot pilnu, jaunu daļu. Šogad tas beidzot notika, un ja spēlējāt pirmo spēli tālajā 2000. gadā vai otro versiju, un patiešam patika, tad noteikti vajadzētu pamēģināt arī trešo reinkarnāciju, par cik šī, šķiet ir vislabāk nostrādātā un pilnīgākā no visām. Beidzot, lietas, kas pirms tam bija kaitinošas vai vienkārši neloģiskas, ir izlabotas. Interesants fakts, par The Sims 3, ka nelegālajos avotos spēle bija pieejama praktiski mēnesi, pirms officiālās izdošanas.

Prototype

Sandbox tipa spēles mūsdienās nav vairs nekas īpašs, kopš Rockstar parādija, cik ļoti daudz jautrības tās var sagādāt. Taču Prototype ir unikāla, šajā ziņā. Tā pievādā, no sirds, izārdīties pa Ņujorku, veidos, par kādiem agrāk varēja tikai sapņot. Spēles process ir tik aizraujošs, ka pilnībā var neinteresēt nedz sižets, nedz galvenās misijas, jo vienkārša superspēju izmantošana uz bezpalīdzīgajiem cilvēkiem, un skriešana pa māju sienām ir viena no jautrākajām pēdējā laikā. Nekādu muļķīgu ierobežojumu, kā konkurentā uz PS 3 – Infamous. Vari uzskriet, uzrāpties jebkur. Vari atvērt superspējas, kas ir vienas par otru spēcīgākas un interesantākas. Un pa laikam vari arī izpildīt, kādu uzdevumu, lai paturpinātu sižetu. Noteikti inovatīvs un lielisks paraugs, kā vajadzētu veidot supervaroņu sandbox spēles.

Burnout Paradise: Ultimate Box

Lai gan šīs pakas pamata spēle, šķiet iznāca 2008. gadā, PC šo spēli, kopā ar DLC pakām saņēma tikai šogad. Automašīnu dauzīšana nekad nav bijusi tik jautra, kopš Carmageddon laikiem. Un beidzot šo seriālu var izmēģināt arī PC spēlētāji. Spēle piedāvā, patiešam lielu klāstu ar transporta līdzekļiem, lielu atvērtu pilsētu, un daudz dažādas lietas, ko darīt, un veidus, kā iznīcināt mašīnas. Šīs spēles motociklu DLC, satur vienu no labākajām motociklu vadīšanas fizikām spēļu industrijā. Un protams, jo vairāk, jo jautrāk. Daudzspēlētāju režīmi, šajā spēlē piedāvā īpašu jautrību un baudu, vistrakākajiem un nenopietnākajiem braucējiem. Grafiski spēle izskatās labi, darbojas arī uz vidēji vājiem datoriem.

Call of Juarez: Bound in Blood

Šai spēlei, konkrēti otrajai daļai, ir salasijies liels cienītāju loks. Lai gan spēle cieta no daudz problēmām un briesmīgas pirmās daļas, kopumā šī spēle liek domāt par Call Of Duty seriālu mežonīgajos rietumos. Ļoti līdzīga spēles formula, kvalitatīvs grafiskais noformējums, dažādas minispēles procesa daudzveidībai, un tradicionāls mežonīgo rietumu sižets. Dueļi spēlē ir viens no vājākajiem posmiem, taču acīmredzot, tas bija vienīgais veids, kā mežonīgajos rietumos noskaidroja attiecības. Ja pagāšgad, vienkāršo šuteru sarakstā bija FarCry 2, tad šoreiz analogs ir Call of Juarez 2.Tipisko FPS cienītāji noteikti būs sajūsmā.

Fuel

Fuel vairāk ir inovācija, nevis laba spēle, no patiešam labas braukšanu kompānijas – Codemasters. Vizuāli un tehniski spēle ir lieliska. Problēma ir divos elementos – fizikā un spēles notikumu intensitātē. Fuel noteikti ir spēle ar vislielāko vienoto teritoriju spēļu vēsturē. Taču tepat arī ir galvenā spēles problēma, ja vien jūs īpaši neuzbudina skaisti dabas skati un romantiska braukšana saulrietā, spēle garlaikos. Teritorija ir milzīga, taču tajā nav īsti ko darīt. Transporta līdzekļi ir pievielcīgi, bet vienveidīgi, sacensības ļoti vienkāršas. Taču šī ir vienīgā spēle, kurā maksimāli reālistiski vari izbaudīt kritienu lielajā kanjonā ar mašīnu vai uz motocikla. Spēle vairāk atgādina dzinēja reklāmu nekā nopietnu, atsevišķu spēli, un tajā varētu būt vērts ielūkoties tieši teritorijas dēļ, nevis tapēc, ka tā būtu ļoti interesanta un aizraujoša, jo tā patiešam nav. Katrā gadijumā, spilgts projekts no šī gada saraksta.

Street Fighter IV

PC kaušanās spēles nedabū pārlieku bieži. Kur nu vēl tādas, kurām pat tiek veidoti nopietni turnīri un kuras tiek uzskatītas par vadošājām šajā žanrā. Jaunākais Street Fighter, kas ir pirmais 3D vidē un ar advancētu grafisko iepakojumu, ir ticis portēts uz visām platformām. Neesmu liels fighting pazinējs vai spēlētājs, taču šo versiju pamēģināju. Jasaka, ka tehniski SFIV pieturās pie tradīcijām un rokraksta un kaušanās mehanika ir palikusi tā pati, kas izcilajā Street Fighter II, un vairāk līdzinās King Of Fighters nekā modernajiem Soul Calibur un Tekken.  Lai vai kā, 2009. gads beidzo uz PC atnesa kādu nopietnu Fighting spēli, kopš Mortal Combat laikiem.

The Secret of Monkey Island: Special Edition/ Tales of The monkey Island

Lucasarts, šogad mums piedāvāja vecu, iemīļotu spēļu atgriešanos. Pirmām kārtām jau piedāvājot pašu pirmo, leģendāro Monkey Island spēli mūsdienīgā apdarē, iepazīstinot ar savu jauno plānu, atdzīvināt vecās labās spēles, pārstrādājot tās atbilstoši mūsdienām. Taču labākā ziņa, šajā visā – Monkey Island beidzot ir sagaidijusi 5. daļu – Tales of The Monkey Island. Atšķirība šai daļai, spēle tiek piedāvāt pa nodaļām, nevis visa uzreiz. Kā pierādija Sem & Max, tad atšķirībā no Šuteriem (Half-Life 2), uz kvestiem šī formula darbojas lieliski. Spēlētāji ātrāk tiek pie spēles, un izstrādātāji paralēli var turpināt darbu pie spēles, nemitīgi piedāvājot stāsta turpinājumu, katru mēnesi pa epizodei. Seriāla turpinājums tradicionāli saglabā unikālo un labsirdīgo humoru, tai pat laikā piedāvājot kārtējo uzlaboto vizuālo tēlu, pie kura gan ir jāpierod. Ja esat kvestu fans, noteikti zinat par Monkey island, un ja zinat par Monkey Island, tad noteikti gaidijāt šo daļu ar nepacietību. Arrr… I`m Guybrush Treepwood, Mighty pirate!

Batman: Arkham Alysum

Grūti pat atcerēties, kad bija pēdējā Betmena spēle. Prātā nāk vien platformeri uz NES un Commodore 64 sistēmām. Taču šogad mēs beidzot saņēmām vienu, un pats galvenais, ļoti kvalitatīvu un interesantu. Šīs spēles galvenie trumpji – daudzveidība, atmosfēra un artiskums. Galvenie varoņi ļoti spilgti, patīkami un interesanti. Spēles process nemitīgi mainās, piedāvā dažādus, lai gan skriptētus, taču interesantus veidus, kā tikt galā ar slavenākajiem Betmena pretiniekiem. Ļoti īsas un nemanāmas spēles līmeņu ielādes, skaists vizuālais tēls. Daudz papildus saturs, blakus uzdevumi un Betmena visuma papildmateriāli. Izcila, nomācoša atmosfēra. Supervaroņu spēļu faniem, obligāto spēļu sarakstā. Un protams arī visiem pārējiem, kurus izklaidē Action un piedzīvojumu žanra spēles, kur galvenais uzsvars ir uz stāstu.

Tropico 3

Beidzot, pie mums atgriežas īstais Tropico. Otrā daļa, atkāpās no aizsācēja tradīcijām un piedāvāja spēles elementus, kas iekš Tropico galīgi nebija vajadzīgi, iesaistot pirātus un citas muļķības. Trešā daļa ir gandrīz tā pati pirmā, tikai skaistākā iepakojumā un ar dažiem spēles procesa uzlabojumiem. Spēle patiešam ir stilīga, vizuāli pievilcīga, atmosfēriska un interesanta visiem Tycoon faniem. Sarežģītības līmenis gan nav pārlieku augsts, taču lieliski attēlo Latvijas ekonomikas problēmas un situāciju, ja spēlējat nepareizi. Tas palīdz labāk izprast Latvijas politiķus.

Borderlands

Vēl viena inovācija, no šī gada saraksta, kas ne tikai ieviesa jaunus elementus, iesūnojušos video spēļu noteikumos, bet arī izdarija to pilnīgi pareizi, prasmīgi un nogādāja pie mums izcilu daudzspēlētāju spēli ar grūti nosakāmu žanru. Borderlands ir RPG un FPS apvienojums, jeb Diablo 2 no pirmās personas, kas vēl nepieredzētā veidā pārvērš FPS pieredzi. Kooperatīva režīms ir vienkārši viens no labākajiem vispār. Lai gan pēc padsmit stundām, tas sāk palikt nogurdinošs un vienveidīgs, bosu cīņas kopā ar draugiem ir neaizmirstamas un dažādo personāžu saspēle izmantojot klašu īpašas spējas, ļoti bagātina, citādi vienveidīgo FPS spēles procesu. Ja jums patīk kooperatīva šuteri, šī spēle jau noteikti atrodas uz jūsu datora.

Dragon Age: Origins

Pēdējo gadu labākais RPG. Beidzot, pēc milzīga skaita Action-RPG, atkal viens īsts RPG, no pasaules labākās RPG kompānijas  - Bioware. Šie ir tie paši izstrādātāji, kas mums deva Baldur`s Gate un Neverwinter Nights (gan 1997., gan 2002.). Dragon Age ir versija, kāds izskatītos Buldur`s Gate mūsdienās. Milzīgs, episks un tikpat dziļš un daudzveidīgs. Dragon Age ir daudzslāņains – to ir viegli apgūt un iziet uz vieglajiem grūtības līmeņiem, taču ir jāzin visas iespējas padziļināti, lai pieveiktu uz augstākajiem grūtības līmeņiem. Īpašās maģiju kombinācijas, personāžu skili, liek vienam spēlētājam ienest MMORPG reidu taktikas ar 4 spēlētājiem, īpaši nostrādātās un skaistās lokācijās. Kā arī hardcore RPG faniem ļauj padziļināti iepazīties ar pasaules ‘lore’, kas atrodams visās malās spēlē. Bieži vien attopies, ka spēlēšanai izvēlies sabiedrotos, kas nevis būtu labāki cīņā, bet kuri tev patīk labāk kā personāži, kas jau vien parāda, cik dziļa un īsta RPG šī ir. Noteikti jāpamēģina visiem, kas no spēlēm negaida tikai monstru šaušanu un asinis.

Call of Duty: Modern Warfare 2

Pēdējās desmitgades, vai pat visu laiku skaļākā spēle. Šķiet, vairs nav neviens, kas nebūtu dzirdējis šīs spēles vārdu pēdējā pus gada laikā. PR bija lielākais, kāds līdz šim kādai spēlei ir bijis. Un pateicoties izdevēju naudai, spēle noteikti kļūs par gada spēli neskaitāmos topos un balvu pasniegšanās. Taču ja piever acis uz ieguldīto naudu un skatās uz pašu spēli, spēles process nav mainijies kopš pirmā Modern Warfare un spēle vairāk atgādina Cod4 papildinājumu nekā pavisam jaunu spēli. Vēlreiz viss tas pats. Paris stundu kinematogrāfiska kampaņa. Pārāk uzkrītoši un muļķīgi skripti, kas pātrauc spēles pasaules darbību spēlētāja prombūtnes laikā, padarot apkārtējo vidi pilnīgi nedzīvu, taču Holivudas Action filmas cienīgu specefektu ziņā. Daudzspēlētāju režīms ir tas, kas šai spēlei ir galvenais. Vienspēlētāja kampaņas dēļ, nav jēgas tērēt naudu, taču ja esat FPS multiplayer fans, šī spēle noteikti ir jāiegādājas, jo piedāvā vienu no labākajām daudzspēlētāju šuteru pieredzēm pēdējos gados. Gada skaļākā spēle, taču ne labākā.

Left 4 Dead 2

Zombiju apokalipse tagad ir modē. Zombiju spēles, filmas visās malās. Vēl mazliet un patiešam sāksim ticēt un nopietni gatavoties gaidāmai zombiju apokalipsei. Left 4 Dead bija unikāla daudzspēlētāju pieredze, kas piespiedu kārtā pat pilnīgi svešus cilvēkus, bez mikrafoniem piespieda beidzot saspēlēties komandā un pieskatīt vienam otru. Left 4 Dead 2 ir šīs apokalipses turpinājums. Uzlabota pirmā versija, kas tikpat labi varēja būt vienkārši papildinājums nevis jauna daļa. Gada sākumā Valve fani taisija boikotu par godu paziņojumam, ka Valve jau izstrādā otro daļu, tik ātri pēc pirmās versijas, lai gan parasti šī kompānija nekad nesteidzās ar turpinājumu izstrādi (Half-Life 2 Episode 3 vēl joprojām tiek izstrādāta). Rezultātā ieguvām patiešām noslīpētu un perfekcionētu Left 4 Dead, kādai bija jābūt pirmajai daļai pašā sākumā. Patiešām laba spēle. Un viena no labākajām daudzspēlētāju pieredzēm kādu mūsdienās var dabūt.

Izskatās, ka 2009. gads video spēlēs, uz PC platformas vien, ir bijis daudz bagātīgāks, nekā atmiņa ļauj atcerēties. Tik daudz skaļas un pamanāmas spēles, dažādām gaumēm. Liela daļa ieviesusi inovācijas žanrā un pavērušas iespēju ceļu nākotnes spēlēm. Šis saraksts būtu bijis vēl garāks, ar vairāk nopietniem virsrakstiem, ja vien pateicoties Modern Warfare 2 kamapaņai, liela daļa nopietno virsrakstu netiktu pārcelti uz 2010. gadu – tai skaitā Max Payne 3, Mass Effect 2, Splinter Cell Conviction, Bioshock 2, Alan Wake. Šajā sarakstā vēl netika iekļauti vairāki virsraksti, kas iespējams būtu izpelnijušies vietu, dažu spēlētāju acīs:

Bionic Commando, kas atgrieza supergrāvēju no NES, 3 dimensiju vidē; Red Faction Guerilla; Residen Evil 5, kas vēl vairāk pārvērta seriālu; Dirt 2, kā gada, viena no skaļākajām braukšanām; Need For Speed Shift – kā gada lielākā izmaiņa seriālā, taču tehniska katastrofa; Wolfenstein – kā vēl viena vecās spēles reinkarnācija, bet viduvējs un slinks šuteris; Overlord II, kā lielisks, humoristiskā seriāla turpinājums, tikai faniem; Trine – kā lielisks 3D platfromeris, klasiska gameplay cienītājiem; Still Life 2 – kā ilgi gaidītais sižeta turpinājums, ļoti kvalitatīvam un aizraujošam kvestam, bez kārtīgām beigām pirmajā daļā; Plants vs Zombies – vēl viena izcila neatkarīgo veidotāju spēle, kas pamanijās izcelties starp konkurentiem adiktīvā spēles procesa dēļ; Cryotasis – auksts un šausminošs Crysis/Farcry tradīciju turpinātājs; Saints Row 2 – bardaka rīkotajiem un huligāniem;

Šis gads ir bijis ļoti bagātīgs, un ja neesat paspējuši izmēģināt visas, labākās gada spēles, vēl ir laiks pirms sāksies nākamais grāvēju uzbrukums 2010. gada pirmajā ceturksnī, uz kuru tad tika pārceltas liela daļa labas spēles. Ja jums liekas, ka mūsdienās vairs neražo tik labas spēles, kā bērnībā, padomājiet vēlreiz.

Dažas dienas iepriekš jau rakstiju par demo versiju un dalītajiem iespaidiem to spēlējot. Beidzot līdz publikai ir nonākusi arī pilnā versija. Vai skats uz spēli ir mainijies un arī otrā daļa bija vienkārši tikusi pie slikta demo?

Ja iepriekš Dirt un Grid bija dažādas spēles ar atšķirīgām filozofijām, tad tagad pateicoties Grid panākumiem, Codemasters ir centušies Dirt 2 pēc iespējas pielīdzināt talantīgajam asfalta brālim.

Spēlētājs karjeru sāk kā nepazīstams offroad braucējs, un palēnām ceļ karjeru iegūstos jaunas licences un kontaktus profesionālajā sportā. Atšķirībā no pirmās daļas, šoreiz offroad disciplīnas nav  vairs tik daudzveidīgas un veidotāji ir koncentrējušies uz 5 disciplīnu veidu perfekcionēšanu. Visiem Dirt 2 spēlēt gribētājiem ir jāņem vērā viens svarīgs fakts – Dirt 2 vairs nav rallija spēle, bet gan offroad spēle. Rallijs aizņem vairs tikai, labi ja 1/5 daļu no spēles un tas pats ir bēdīgā pozīcijā.

Rallija čempionāts tagad aprobežojas ar maksimāli 5 trasēm turnīrā, kuras reāli viena no otras neatšķiras, bet ir izvietotas 5 dažādās pasaules malās. Spēlē vairs nav lietainās Japānas un Lielbritānijas trases, vairs nav Zviedrijas sniegotie līkumi, ir palikuši vairs tikai vienveidīgi grants ceļi, kas gan ir rallija mugurkauls, taču neapmierinās kārtīga rallija fana vajadzību pēc kārtīgas, daudzveidīgas rallija pieredzes. Praktiski visās disciplīnās trases ir pilnīgi vienādas, atšķiras tik pāris modeļi ceļa malās, un pāris rallijkrosa sacensības, kuras norisinās naktī.

Bez augstāk minētās disciplīnas, spēlē pieejamas īsas rallijkrosa trases, bagiju sacensības, putuplasta kluču dauzīšana pa trasi, rallijkross ar sektoru laika rekordu uzstādīšanu, klasiskais Lap Knockout, džipu reidi un mistisks augstas klases rallija paveids, bez navigatora, kas agrāk saucās Hillclimbing, bet tagad Trailblazers. Un šie veidi ir atbilstošāki jaunajam spēles stilam, nekā klasiskais, nopietnais rallijs.

Mašīnu skaits spēlē nepārsniedz 35, kas ir smieklīgs cipars salīdzinājumā ar citām modernajām braukšanām. Pēc Forza vai tā paša Grid. Papildus vēl, bagiji, kā parasti visi izskatās vienādi. Gribētos teikt, ka transporta līdzekļu vietā veidotāji ir koncentrējušies uz trašu daudzumu, taču tā nebūtu taisnība. Arī trases nav neticami daudz, un lielākā daļa disciplīnu notiek pa vieniem un tiem pašiem ceļiem uz priekšu un atpakaļ. Varētu teikt, ka Codemasters vispār nav īpaši koncentrējušies uz sākuma satura daudzumu, acīmredzot, lai pēc tam vairāk nopelnītu uz DLC pamata, kas gan nekad agrāk nav bijis Codemasters jājamzirdziņš, taču šoreiz pirmie DLC jau ir paspējuši iznākt, tiesa gan uz konsolēm.

Liels prieks par AI kvalitāti. Kā jau minēju iepriekš pati braukšanas daļa ir patiešam laba. Datora vadītie pretinieki ir diezgan izaicinoši un spēcīgi un ir labi jāapgūst gan konkrētā automašīna, gan trases, lai cīnītos par uzvarām uz maksimālajiem grūtības līmeņiem. Bez tam nevar aizmirst arī par mašīnu regulēšanu pirms katras vienas minūtes sacensības, lai iegūtu dārgās sekundes daļas pateicoties braukšanas stilam pielāgotam regulējumam. Lieki skaidrot, ka katra mašīna vadās pavisam savādāk, atkarībā no svara, izmēra un jaudas. Tā kā pie mašīnu izvēles tiek attēloti 3 maznozīmīgi parametri pilnīgiem infantiem, nākas kārtīgi iztestēt katru mašīnu, lai atrastu tieši to, kas domāta tev.

Pateicoties popsīgajam uzstādijumam, smagi cietuši ir sacensību garumi. Acīmredzot vidējā mērķauditorijas infanta  uzmanības noturēšanas laiks nepārsniedz 2 minūtes, jo grūti atrast sacensības, kas būtu garākas par šo ciparu. Vēl sliktāku situāciju padara fakts, ka ielādes pirms un pēc katras sacensības aizņem vairāk par 10 sekundēm. Tātad 20 sekundes ielāde, 1,5minūtes sacensība. Izrēķiniet paši cik procentuāli no visa laika varat normāli spēlēt. Pateicoties ūberkrutajam 3D menu, kas tiek bezjēdzīgi ielādēts pēc katras sacensības, laiki starp reālu braukšanu ir pārspīlēti lieli. Pēc katras sacensības galvenajam varonim ir jāizkāpj no savas automājas un jānoklausās bezjēdzīgi vienas rindas teksti no sīvākajiem pretiniekiem. Jēgu šim pasākumam, tā arī neesmu sapratis.

Kā jau minēju demo versijas aprakstā, fizika beidzot ir nostrādāta un patiešam laba. Acīmredzot, šoreiz par pamatu ir ņemti Grid uzstādijumi. Tieši tas pats ar bojājumu modeli, kas ir viens no labākajiem braukšanu pasaulē. Grafiski spēle ir izaugusi no Dirt 1 specefektu un apgaismojuma dēļ, kas nopietni uzlabo vizuālo tēlu, taču nepieprasa labāku PC par pirmo Dirt versiju. Ieskaņojums ir kvalitatīvs. Mašīnu skaņas un navigatoru teksti ir labā kvalitātē. Mīnuss ir muzikālais pavadījums, ja vien neesat emo roka fans. Skaņu celiņš sāk atgādināt NFS sēriju, kur koledžroks un emo roks mijas ar lētu klubu house mūziku. Tā, kā mūzika neskan braukšanas laikā, tad acīmredzot šo muzikālo eliti ir jāizbauda miljono reizi izkāpjot no tā nolādētā vagoniņa pēc kārtējās sacensības un noklausoties konkurentu ģeniālās atklāsmes, par to cik izcils braucējs tu esi.

Liela deva spēles šoreiz.. Nē pareizi būtu teikt, lielākā deva spēles, šoreiz ir profila čubināšana nevis pati braukšana. Spēlētajs var dekorēt savu mašīnu, mainīt krāsojumus. Bez tā var attīstīt attiecības ar citiem braucējiem un ar tiem sadraudzēties (!!!), pēc tam kopīgi iet iedzert alu un uzspēlēt biljardu, kas varētu parādīties nākamajā DLC, ņemot vērā Dirt 2 kopējo atmosfēru. Patiešām ir jāveido attiecības ar citiem braucējiem, ar kuriem, tad vēlāk var apvienoties komandā, uz komandu sacensībām. Bez standarta Archievmentiem, spēlē ir arī missijas, par kurām var iegūt papildus pieredzi. Ar pieredzi var atvērt jaunus dekorus mašīnai, un jā starpcitu arī jaunas sacensības.

Dirt 2 nākas uztvert ar dalītām izjūtām. Kolins Makrejs, noteikti kapā griežas kā ventilators un turpinās to darīt, kamēr spēle netiks pienācīgi pārsaukta par Ken Block Dirt 2. Pats braukšanas process ir lielisks – grafiski pievilcīgs un ērti vadāms, ātri apgūstams, taču viss pārējais spēlē ir diezgan kaitinošs, nogurdinošs un lielā mērā bezjēdzīgs. Tiem, kas fano par Need For Speed, šī Dirt versija būs tieši pa prātam, visiem pārējiem varētu nepatikt jaunās prioritātes. Pēc Codemasters domām, community, sacīkšu mašīnas salona dekorēšana un archievementu atvēršana ir daudz svarīgāka par pašu braukšanu. Ja tā, tad Dirt 2 vispār varēja uztaisīt par Race Driver menedžeri, nevis braukšanas spēli. Ņemšanās ap savu profilu un mašīnas dekorēšana pilnīgi noteikti ir pievienojusi kārtīgai rallija spēlei lielu devu sievišķo hormonu, kas tad arī šoreiz ir dominantie, jo pati braukšana ir kā papildus minispēle, ko var pa laikam izpildīt, kad gribas atvilkt elpu no draudziņu iegūšanas starp citiem braucējiem. Taču tās dažas minūtes, ko pavadīsiet patiešam braucot, visticamāk izbaudīsiet.

Vienā teikumā: Būtu bijusi ļoti laba braukšana, ja nebūtu pārāk daudz uzmanības pievērsts citām lietām nevis pašai braukšanai.

Šodien pie publikas nonāca Dirt 2 demo versija priekš PC. Lai gan uz konsolēm spēle iznāca jau vismaz mēnesi atpakaļ uz PC tā tika aizkavēta līdz Decembrim, kamēr tiks iestrādāts pilnīgs Direct X 11 atbalsts. Tad nu beidzot ir izdota Demo versija un drīzumā varam gaidīt arī pilno iepakojumu.

Pirmām kārtām, nedaudz mulsina fakts, ka spēles pilnais nosaukums joprojām ir Colin Mcrae , lai gan viennozīmīgi, šīs daļas lielais varonis ir Ken Block, kas netikai zīmējas visos nostūros bet ir arī sīvākais konkurents sacensībās, kā iepriekš Kolins Makrejs. Bet runājot par pašu spēli..

Pateicoties Dirt 1 un Grid lielajiem panākumiem, rodas iespaids, ka Codemasters beidzot ir ritīgi sakāpis galvā un Dirt 2 viņi ir uztaisijuši cik nu vien popsīgu vienu braukšanu var uztaisīt. Ja pirmo Dirt caurstrāvoja autosacensību gaisotne, rallija romantika un atturīga attieksme, tad Dirt 2 jau sākot ar pašu menu atgriež atmiņā Need For Speed Pro Street ar pusplikajām meitenēm, baloniem un spilgajām krāsām modernajos grundge stila dizaina elementos. Raķetes pie tramplīniem, amerikāņu koledžroka muzikālais pavadījums kopējā tīniskā atmosfēra novērš uzmanību no autosacīkstēm, kā nopietnas nodarbes.

Grafiski spēle ir vienkārši burvīga. Dirt 1 izcēlās ar labu noformējumu, tad Dirt 2 ir visskaistākā autobraukšana kāda līdz šim ir izdota. Pateicoties apgaismojumam un post processing effektiem, apzināti gribas triekties iekšā katrā šķērslī, lai tikai vēlreiz redzētu iespaidīgos specefektus. Reālistiskie kameru lēcu effekti un atbilstoši aukstās krāsas tiešā saules gaismā, padara apkārtējo vidi vizuāli iespaidīgu un realistisku.  Brīnumainākais, lai gan spēles vizuālais tēls ir manāmi uzlabojies, prasības pret sistēmu ir saglabājušās praktiski tādas pašas.  Šeit, visticamāk, varam pateikties konsolēm, par vienīgo labo lietu, ko tās ir ieviesušas spēļu industrijā – pamatīgi samazinājušas spēļu tehnisko prasību kāpumu, jo kā izskatās esošā konsoļu paaudze ir iekārtojusies palikt uz ilgu laiku. Jau tagad spēlējot DirectX10 režīmā, viss izskatās lieliski, pat grūti iedomāties, kas vēl labāks būs Dx11 versijā?

Demo versijā mums tiek dota iespēja piedalīties 2 sacensībās, rallija formāta sacīkstē no viena punkta līdz otram, un bagiju apļošanā. Milzīgs prieks ir par to, ka Codemasters ir guvuši labu pieredzi no Grid un pamatīgi uzlabojuši arī offroad vadības fiziku. Beidzot arī rallijā ir mašīnas, kurām ir labi jūtama gan jauda, gan svars, un mašīnas pagriešana vairs nav Colin Mcrae Rally 2.0 līmenī. Mašinu vadība patiesībā ir diezgan patīkama. Demo versijā no mašīnām ir pieejams gan tikai 1 bagijs un Mitsubishi Eclipse GT, tomēr izskatās, ka pilnajā versijā būs pieejami vesela rinda interesanti mašīnu modeļi.

Papildus jaunums, kas spēli padara šķebinoši popsīgu, ir mašīnu salona dekorēšana. Tagad ir iespējams nopelnīt un izvietot ornamentus mašīnas salonā, kas ‘noteikti ir pilnīgi autentiski’ no reālām autosacīkstēm, kur svara samazināšanai cīnās pat par gramiem, nemaz nerunājot par reālu traucēšanu braukt, kad 2 mīksti metamie kauliņi tirinās gar vējstiklu priekšā, kādam viltīgi noslēptam akmenim ceļa malā, uz kura noteikti tiks salauzta mašīnas šasija.

Grafiski spēle ir fantastiska. Vadība, kas bija Dirt 1 vājais posms, ir izlabota, taču izkāpjot no viena grāvja, Codemasters ir iekāpuši pretējā, spēles stilistiku pārvēršot par kārtīgu pamatskolas klases telpu. Ja pirmā daļa bija lieliska spēle autosacīkšu cienītājiem, tad otrā daļa ir vienkārši vai nu amerikāņiem vai lielākajiem konsoļu spēlētājiem. Ja atslēdz mūziku, un koncentrējas uz braukšanas procesu, iespējams kaut kā izdosies atrast autosacīkšu garu un noskaņojumu. Lai vai kā, cītīgi gaidu pilno versiju, jo kā zināms, arī Dirt 1 demo versija bija pilnīga izgāšanās.

P.S. demo versiju var iegūt šeit. Diemžēl portālos visur vēl nav parādijusies.

Īsi pirms jaunā grāvēja Dirt 2, Codemasters ir izdevuši post-apokaliptisku sacensību spēli – Fuel. Mad Max pasaule, kurā sacensības notiek nevis uz naudu, bet gan degvielu, ievelk ar rūsas un dubļu romantiku tuksnešainajā pasaulē, taču kā gandrīz ikviens liels projekts mūsdienās, neiztiek bez milzīgiem mīnusiem, kas sagādāti, piekāpjoties geimeru – amatieru priekšā.

Izstrādātājiem vajadzētu vairāk strādāt ar domu – ja neproti spēlēt video spēles, nopērc Wii un nečakarē dzīvi pārējiem. Viegli apgūstamā vadība braukšanas spēlēs pamatīgi var izvest no pacietības, ja drūmā, realistiskā pasaulē kvadracikls brauc kā sūda Mario cart. Pirmajā Dirt mašīnu vadība bija tik draņķīga, ka es viņu tā īsti tālāk par pāris braucieniem demo versijā, nespēlēju. Fuel, kas ir modificēts Dirt, vadība ne par mata tiesu nav uzlabota, un tas pilnīgi noteikti nerunā par labu gaidāmajam turpinājumam – Dirt 2, kas jau paspēji paspīdēt ar izcilo grafiku, jo tur tiek izmantots tieši tas pats spēles dzinējs pilnā komplektā. Bet par visu pēc kārtas.

Fuel darbība risinās, acīmredzot (nekur sižets īpaši netiek atstāstīts), pēc kāda atomkara vai globālas dabas katastrofas, laikā, kad mums zināmā civilizācija ASV rietumu krastā ir iznīcināta un dzeltenīgajā tuksnesī, smiltīs lēni nogrimst pēdējās sarūsējušās civilizācijas paliekas. Visā apkārtnē panki, ekstrēmisti un citi atstumtie rīko sacensības uz degvielu, kas tad arī, acīmredzot, šajā laikā ir galvenā valūta. Nu gluži kā Mad Max. Mums braukšanai tiek doti bagiji, motocikli, kvadarcikli, monster truck`i, un modificētas vieglās, smagās mašīnas. Mums priekšā tiek nolikti neskaitāmi hektāri, realistika ASV rietumu krasta vide un sacensības var sākties.

Esmu spēlējis ļoti daudz spēles, taču iekš Fuel pieejamā teritorija ir milzīgākā, kādu es jebkad esmu redzējis un izbaudijis visā tās krāšņumā. Kolēģi no ārzemju blogiem veikuši pētijumus, kuru rezultātā secināts, ka nepieciešamas 8 stundas lai apbrauktu riņķī apkārt spēles pasaulei ar vidējo ātrumu 150km/h. Karte ir vienkārši neiedomājami milzīga -cik tālu var redzēt, tik tālu var arī aizbraukt. Taču veidotāji acīmredzot nebija aizdomājušies par to, ja karte ir tukša un tajā nav īsti ko darīt, tad izmēram nav nozīmes. Protams ir dažāda veida ainavas romantiņiem – no sniegotām kalnu virsotnēm, izdegušiem līdzenumiem, tuksnešiem, purvainiem mežiem līdz pat slavenajam Lielajam Kanjonam. Ir arī pietiekami augstas kraujas ekstrēmistiem, kur krist lejā (piezemēšanās lielajā kanjonā uz motocikla prasa aptuveni pus minūti – tik milzīgs tas ir). Ir vesela rinda bonusi, ko vākt īpaši ieinteresētiem pedantiem, bet diemžēl tie nav tā vērti, jo piemēram, mašīnu krāsojumi, kurus var savākt visapkārt kartei, viens no otra praktiski nearko neatšķiras un vizuāli skatu pārāk neuzlabo. Visi pārējie cilvēki, lielajos plašumos būs pamatīgi garlaikoti un vienkārši lēkās no sacīktes uz sacīkti caur izvēlnēm.

Jāsaka, ka vizuāli spēle izskatās brīnišķīgi. Dažādās teritorijas, patiešām atšķiras ar vizuālām iezīmēm, un visas kā viena izskatās labi. Ja šis ir kā demonstrējums uzlabotajam Dirt dzinējam, kas pilnībā tiks prezentēts ar Dirt 2, tad tas ir veiksmīgi izdevies, jo Fuel ir viena no skaistākajām braukšanām, kas līdz šim ir izdota. Un lai daudz maz izbaudītu grafisko skaistumu, pietiek ar vidējas klases datoru. Uz gludiem 60 kadriem un maksimāliem uzstādijumiem, šķiet pat īsti, gan nevar cerēt arī jaudīgāko mašīnu īpašnieki pašlaik.

Tad tagad pie sliktākā, ko minēju jau sākumā. Vadība/fizika, kas ir braukšanu galvenais elements, ir vienkārši briesmīga. Pašsaprotami, ka uz grants ceļiem, jaudīgiem braucamajiem saķere ir ļoti slikta, taču situācija iekš Fuel ir vienkārši smieklīga. Transporta līdzekļi ir kā bez svara un uz ledus. Ja kārtīgam motociklam, kurš noteikti nav mazāks par 500cc, grūtības sagādā uzbraukt lēzenā kalnā, tad ar spēles fiziku noteikti kaut kas nav kārtībā. Kvadraciklu sacensības pa tuksnesi, atgādina Mario Kart. Uz asfalta transporta līdzekļi neuzvedas īpaši labāk, jebšu tuksnesī asfalts mēdz apledot un es par to vienkārši neesmu informēts?  Lai cik nikns arī izskatītos braucamais, jauda un svars vienkārši nav jūtami, kas visas medības, pēc jaudīgāka motocikla vai bagija, padara bezjēdzīgas.

AI pretinieki arī nespēj sadzīvot ar drausmīgo fiziku un trasē uzvedas vienkārši apkaunojoši. Skrien iekšā pilnīgi visos šķēršļos, kaut vai tie nemaz neatrodas priekšā ceļam, regulāri nobrauc no ceļa pilnīgi muļķīgās vietās un pat uz visaugstāko grūtības līmeni nesagādā nekādu sacensību prieku un grūtības.  Tādējādi kopējais spēles grūtības līmenis ir ļoti zems un lielāko daļu sacensību ir iespējams iziet ar pirmo mēģinājumu, un zaudēt sanāk galvenokārt nevis dēļ pretinieku prasmēm, bet gan paša kļūdām dēļ fizikas dzinēja.

Ja spēle neizskatītos tik labi, to noteikti varētu ierindot pie tiem dažiem nelaimīgajiem amatieru garadarbiem, kas spēļu portālos parasti izpelnās atzīmes no 1 – 4 (10 ballu sistēmā). Tā vien izskatās, ka, bez jebkādas plānošanas, grupa cilvēku ir izveidojuši tukšu spēles dzinēja prezentāciju ar vienu mērķi – izveidot lielāko spēles teritoriju spēļu vēsturē. Spēlei, būtu bijis milzīgs potenciāls, ja kaut viens komandas dalībnieks būtu pamēģinājis izstrādes gaitā izmantot smadzenes, un tā vietā lai pārkopētu trulas 90to gadu konsoļu autosacīkstes uz moderna dzinēja, būtu mēģinājis piedomāt pie spēles procesa un kā to padarīt kaut nedaudz aizraujošu. Ir milzīga un krāšņa karte, ir vairāk kā 70 mašīnas, vairāk kā 200 vienveidīgi krāsojumi, vairāk kā 50 apģērba gabali pilotam, taču nav nekāda spēlēšanas prieka, kas piespiestu ierindas spēlētāju ar prieku to visu atvērt. Tā vietā spēle atgādina garlaicīgu darbu. Vienveidīgas, garlaicīgas sacensības ar izteikti stulbiem pretiniekiem, bezmērķīgi un pārāk laikietilpīgi blakus uzdevumi, un pilnībā nepārdomāts kopējais spēles process, kas ļauj visai vienkārši izslēgt spēli un par to aizmirst.

Lai cik lieliski arī neizskatītots, Fuel ir milzīga laika notriekšana, pēc kuras pat nepaliek patīkama pēcgarša. Wii mērķauditorija, ļoti iespējams, būs sajūsmā, taču auto entuziastus un braukšanas spēļu fanus, šis garadarbs atstās pilnīgi neapmierinātus. Spēle ir domāta visiem, kam ir daudz par daudz brīva laika, un kas vēlas kaut vienreiz mūžā ar motociklu ielēkt Lielajā Kanjonā.

Vienā teikumā: Projekts, kas vairāk izskatās pēc spēles dzinēja prezentācijas, nekā pēc nopietnas spēles.

Nav pārāk daudz laiks pagājis kopš Codemasters triumfēja ar izcilo Grid, kad jau tiek gatavota tā dubļainā brāļa turpinājums. Jau sākot ar iepriekšejo daļu Colin Mcrae Rally ir officiāli pazīstams kā vienkārši Dirt. Tagad tiek cītīgi strādāts pie Colin Mcrae Dirt 2 jeb vienkārši Dirt 2.

Sweet Insanity buy

Cilvēkos ir beidzot izplatīti pirmie ekrānšāviņi, kas attaino uzlaboto grafisko noformējumu. Izstrādātāji solija piešķirt lielāku detalizāciju jau esošajam un noslīpētajam spēles dzinējam, un izplatītajos ekrānšāviņos tas ir skaidri redzams. Spēle izskatās vienkārši fantastiski. Par pirmajiem attēliem ir jāpateicas portālam ign.com.

• genric viagra

Līdz šim izmantotais grafiskais dzinējs tika pamatīgi optimizēts, tā, ka tas darbojās lieliski arī uz gadu veciem datoriem, bez liekas aizķeršanās. Palielinātā detalizācija visticamāk manāmi palielinās prasības pret video kartes jaudu, taču vēl jebkurā gadijumā, jaunākais garadarbs no Codemasters noteikti būs palaižams uz plaša spektra datoriem.

Dirt 2 tiks izdota jau šogad. Pateicoties tam, ka spēles grafiskais un fiziskais dzinējs jau ir darba kārtībā, spēles izstrādes tempi ir daudz lielāki kā tās priekšgājējai. Diemžēl vēl nav publiski pieejama specifiska informācija par gameplay detaļām, taču līdz tam varam papriecēt acis ar lielisko spēles vizuālo noformējumu.