Beidzot izdevējs Capcom tautai ir atklājis par sesto turpinājumu vienai no zināmākajām survival horror spēļu sērijām – Resident Evil. Spēle sauksies Resident Evil 6, tā relīzi piedzīvos šā gada 20. novembrī uz Xbox 360, PlayStation 3, taču vēlāk gaidāma arī PC versija. Protams, Capcom neizlaida izdevību mums izrādīt arī spēles pirmo treileri, kā arī piedāvāt saujiņu papildinformācijas.

Resident Evil 6 darbība norisinās 10 gadus pēc notikumiem Rakūnsitijā, ASV prezidents ir nolēmis atklāt patiesību par to, kas toreiz notika cerībā, ka tādējādi spēs samazināt bioteroristu aktivitāti. Prezidenta personīgais draugs un Rakūnsitijas katastrofu pārdzīvojušais Līons S. Kenedijs būs viens no spēles galvenajiem tēliem, taču spēlētājam būs iespēja iemiesoties arī Krisa Redfīlda ādā, kurš nule kā ieradies Ķīnā, kurai draud ne mazākas briesmas kā pārējai pasaulei, infekcijai izplatoties. Turklāt, arī ASV prezidents vairs neizskatās gluži tā, kā agrāk…

Resident Evil 6 būs pieejams arī kooperatīvais daudzspēlētāju režīms. Lūk spēles pirmais treileris:

Šis Xbox 360 ekskluzīvais, lejupielādējamais papildinājums Dead Rising 2 atgriezīs sērijas pirmās daļas galveno tēlu Frenku Vestu. Un gluži kā franšīzes aizsācējā, arī Case West būs pieejams un pilnībā izmantojams Frenka uzticamais fotoaparāts. Ar zombijiem labi pazīstamais žurnālists sadarbosies ar Dead Rising 2 galveno tēlu Čaku Grīnu, lai atklātu patiesību par kompāniju, kas stāv aiz Zombrex, vienīgo medikamentu, kas līdz pret zombiju vīrusu. Case West sevī apvienos jau minētos fotogrāfēšanas elementus un Dead Rising 2 iepazīstināto sadzīves preču kombinēšanu, kas tiek veikta, lai radītu nāvējošus ieročus.

Ja neesi pazīstams ar Dead Rising geimpleju, tad tas ir samērā vienkāršs – tev tiek dota brīva teritorija, kura ir pārpilna ar zombijiem. Ja pirmajā spēlē tas bija lielveikals un otrajā tā būs Fortune City, tad šeit tā ir salīdzinoši mazā Still Creek. Tajā tev zināmā spēles laika periodā ir jāveic misijas jeb “cases”, kuras pārsvarā sastāv no palīdzēšanas citiem izdzīvojušajiem un līdzekļu ar kuru palīdzību izkļūt no Still Creek atrašanu. Tajā pašā laikā tu vari arī izmantot dažādus interesantus ieročus kā mistkastes, motorzāģus, pistoles, rotaļietas, viskija pudeles un vēl daudz citas lietas, lai nogalinātu zombijus, kuru skaits pilsētā ir milzīgs.

Case Zero piedāvā darīt visas no iepriekš minētajām lietām, un vēl šo to. Piemēram, viena no jaunajām iespējām Dead Rising 2 būs ieroču salikšana, piemēram, saliec kopā beisbola vāli ar naglām un liec zombiju sejām ciest vēl vairāk, jeb, sakombinē tās pašas naglas ar propāna tanku. Tiesa, nevar kombinēt visu, ko gribi, spēlē ir noteikti priekšmeti, kurus vari salikt kopā, un Case Zero kopumā ir iespējamas deviņas šādas kombinācijas, kas ir ļoti labs daudzums priekš šāda izmēra spēles. Papildus tam, spēlē iegūtie punkti, nauda un līmeņi varēs tikt pārnesti uz Dead Rising 2.

Īstenībā, Case Zero ir diezgan normāla garuma spēle, ņemot vērā cenu, kādu tā tev izmaksās. Spēles misijas iziet tev aizņems aptuveni trīs vai četras stundas, un misijas ir pat ļoti veiksmīgi izstrādātas. Arī pēc pirmās iziešanas reizes būs ko darīt, kaut vai atrast visas iepriekš minētās priekšmetu kombinācijas, lai uztaisītu visnāvējošākos ieročus un savākt visus interesantos achievementus. Tātad, spēle pavisam noteikti nav tikai maksas demo, bet gan salīdzinoši laba garuma ieskats tajā, ko varam gaidīt no Dead Rising 2. Protams, ir dažas lietas, kas Case Zero palikušas no pirmā Dead Rising, kuras nav tik patīkamas. Piemēram, es neesmu liels pirmā Dead Rising seivu sistēmas fans. Spēli arī šeit var saglabāt tikai noteiktās lokācijās, tualetēs, un ja nomirsi misijas vidū, viss būs jāsāk no sākuma. Kā arī, man nepatīk tas, ka vairums dialogu risinās caur tekstiem. Spēlē ir šādi tādi interesanti tēli, bet tie būtu daudz interesantāki, ja viņus mēs varētu dzirdam, sarunājoties ar Čaku un citiem tēliem.

Kopumā, Dead Rising 2: Case Zero ir ļoti interesants nieciņš. Tas par salīdinoši nelielu naudu piedāvā aptuveni 4 stundu garu ieskatu tajā, ko gaidīt no Dead Rising 2, un, pat ja tajā ir šādas tādas lietas, kuras man nepatika, tas kopumā liek domāt, ka Dead Rising 2 būs ļoti brutāls, asiņains un jautrs gabals.

Vienā teikumā: Jautrs nieks, kurš dod labu priekšstatu par to, ko gaidīt no Dead Rising 2.

Mūsdienu spēļu industrijā, spēcīgu seriālu veidošana ir svarīgs peļņas veids katrai lielai izstrādes kompānijai. Kamēr Bioware rauš naudu ar Mass Effect, Microsoft ar Halo, Capcom ir nolēmuši veidot savu fantastikas seriālu, kas varētu nest kompānijai slavu sci-fi šuteru lauciņā, tagad kad Resident Evil ir nogrūzts no survival horror pjedastāla. Dark Void ir jauns skaļš virsraksts, kam plānotas ne tikai vairākas spēles, bet pat pilnmetrāžas filma. Vismaz tāds bija plāns uz papīra.

Dark Void visuma darbība sākas 1938. gadā, tieši pirms otrā pasaules kara. Galvenais varonis ielido Bermudas trijstūrī, un nonāk paralēlā pasaulē ar citplanētiešiem un agliski runājošiem Maijiem. Pēc pāris minūšu lidināšanās, spēles process tiek norauts un spēlētājam tiek iedots vadīt citu varoni – lidmašīnas pilotu, kas dīvainā kārtā spēj labāk turēties pretī metāliskajiem citplanētiešiem, kā trennēti militāristi. Spēlētājs nonāk džungļos, kaut kur Amerikas vidienē, kas mudž no citplanētiešiem.

Spēles mehānika ir briesmīgā stāvoklī. Spēle pilnīgi noteikti ir nepabeigta. Lidošanas mehānika ir šausmīgi neērta, kuru apgrūtina briesmīgās kameras darbības. Projekts sastāv no 2 veidu spēles procesa – lidošanas un staigāšanas, tad vēl ir kaut kāda dīvaina lēkāšana pa klinšu apmalēm augšā lejā, ar jet-pack`u uz muguras, kuras laikā kamera veic pietiekami šīzīgas kustības, lai pār klaviatūru atstātu savas brokastis. Gan gaisā, gan uz zemes, personāža vadīšana izraisa spēcīgas galvassāpes. Grūti iedomāties, kā tas viss vadās ar pulti, ja pat ar peli, nav iespējams normāli valdīt pār superpilota kustībām.

Lidošanai vajadzētu papildināt spēles procesu, to daudzveidot. Zemes kauju laikā, spēlētājs jebkurā brīdī var pacelties gaisā ar savu jetpack`u, lai mainītu kauju taktiku, taču pateicoties slikti īstenotajai lidošanas sistēmai, lielāko daļu spēles laika vēlējos turēties tieši uz zemes. Tā pat ar mocībām bija jāpārdzīvo katrs obligātais lidošanas līmenis. Kamēr atrodaties gaisa misijās, ir iespējams noņemt jebkuru lidaparātu, taču tā kā visi transporta līdzekļi, gan vadās gan uzbrūk vienādi, no tā nav īsti lielas jēgas. Nevarētu teikt, ka zemes uzdevumi būtu bijuši daudz kvalitatīvāki. Pretinieki ir ļoti izturīgi. Ir jāizšauj gandrīz vai puse no munīcijas krājumiem, lai nogāztu no kājām vienu robotu. Vai arī otrs variants, jāskrien pretiniekam tieši virsū, jo tuvcīņas paņēmieni ir izteikti spēcīgi, kā arī šaujot no tuva attāluma, ieroču spēks pamatīgi palielinās, padarot katru attālinātu kauju pilnīgi bezjēdzīgu. Pa laikam, zemes kaujas pārceļas, no horizontāla virziena vertikālā, kas varētu būt unikāls un interesants pavērsiens, taču tā īstenošana, manī personīgi izraisija nelabuma sajūtu, kameras kustību dēļ.

Līmeņu dizains ir pilnīgi nesaprotams. Piemēram, tuvu spēles sākumam, mums nākas sastapties ar līmeni, kurš reāli ir pilnīgi lieks. Līmeņa sākumā, mums jāizvēlas ieroči, kurus tā pat nebūs jāizmanto visa līmeņa garumā. Pēc tam, bez skriešanas iespejas jāseko NPC varonim cauri džungļiem, 1938. gadā, jāsatiek angliski runājoši maiji, kas dzīvo drupās un jāpārmij 2 rindu bezjēdzīga saruna ar ciema vecāko. Spēles procesa dizains atgādina 80tos, kad nekam tā īsti nebija loģiska pamatojuma. Rodas iespaids, ka visa spēle ir vēl viens pagalam neveiksmīgs spēles mods, kura scenāristi un režisori ir amatieri bez jebkādas pieredzes režijā un scenārija rakstīšanā. Tā vien liekas, ka līmeņu dizaineri ir uz ātro sametuši līmeņus vienu otram galā, pie viena pa ceļam paši arī domājuši sižetu balstoties uz to, kā spēlētājs pārvietojas cauri līmeņiem. Šajā spēlē, praktiski nekam, tā īsti nav loģisks pamatojums, kam vajadzētu būt zinātniskās fantastikas stūrakmenim. Personāži ir tukši, sekli un garlaicīgi. Nav iespējams atcerēties kurš ir kurš, nemaz nerunājot par vārdiem. Dialogi ir bezjēdzīgi, balstīti uz Hollivudas klišejām.

Grafiski spēle neskrien pa priekšu konkurentiem un viduvēji attēlo vājas konsoļu jaudas spējas. Taču te varam vainot galvenokārt, līmeņu dizainerus, kuri nav īpaši centušies ar rotājumiem, vienkārši nododot spēlētājam puspabeigtus tuneļus, kuros veidot kaujas. Personāžu modeļi un animācijas ir multfilmu stilistikā, pamatīgi attālinoties no realitātes un vairāk sekojot Broken Sword/Monkey Island pēdās. Tas vēl mazāk ļāva nopietni uztvert gan uzstādijumu, gan sižetu, kas jau tā, ir ļoti bēdīgi attēlots. Ieskaņojums vismaz ir līmenī. Ierunātie varoņi ir paciešami, taču dēļ personāžu vienslāņainuma, nav tie interesantākie.

Kopumā Dark Void ir pilns ar labām idejām, taču veids kā tas viss ir īstenots, padara spēli viduvēji vāju. Uzstādijums ir interesants – pirms kara Rocketeer uzstādijums ar citplanētiešiem varētu piedot unikālu stilu un visumu uz kura pēc tam būvēt spēļu seriālu. Tā pat spēle satur daudz labas idejas, kas varētu, ja ne revolucionēt spēļu procesu, tad vismaz piedāvāt ļoti specifiskus jauninājumus šuteru žanrā, taču vadības vājums un līmeņu trulums iznīcina visas labās idejas. Dark Void pat nesatur daudzspēlētāju režīmu, un ar vienu pašu, zemas kvalitātes vienspēlētāja kampaņu, nespēj īsti konkurēt pašreizējā spēļu tirgū. Manuprāt, spēlē labas idejas un stilistika nenozīmē pilnīgi neko, ja spēles mehānika un spēlējamība sagādā tādas problēmas un rada nepatiku. Spēle varētu patikt cilvēkiem, kam video spēles nav ikdienas aizraušanās, un kas nespēs tik ātri saskatīt vājības, kas spiežas ārā pa visām vīlēm. Visi pārējie, visticamāk, būs vīlušies, it sevišķi šajā periodā, kad izcilas spēles iznāk gandrīz vai katru nedēļu.

Vienā teikumā: Pamatīga izgāšanās, pateicoties  izstrādātāju neprofesionalitātei un nepārdomātai projekta plānošanai.

Sen atpakaļ Capcom uztaisija nelielu revolūciju pārvēršot survival horror spēļu žanru par daļu no populārās kulturas ar seriālu Resident Evil. Kopš tā laika šis seriāls ir ieguvis neskaitāmas ciparotas un ne tik ciparotas versijas uz visām iespējamajām spēļu platformām, tā ka nummurs 5 nepavisam nenozīmē, ka šī ir tikai 5. spēle. Šī ir kārtējā spēle garajā sarakstā, kas pēc sižeta ir tiešs turpinājums 4. daļai, kas ieviesa pavisam jaunu gameplay gan RE seriālā, gan šajā žanrā vispār. Resident Evil 5 ir nākamā spēle, veidota pēc jaunās formulas.

Atzīšos, ka 4. daļu tā īsti nemaz nespēlēju, tik dažas minūtes pašaudijos uz vecā PlayStation 2. Tāpēc precīzi iepriekšējo sižetu atstāstīt nevarēšu. Resident Evil 5 sākas ar to, ka pēc Umbrella korpurācijas krišanas. Terroristi ir dabūjuši savas netīrās roķeles uz T,G vīrusiem (vai kārtējiem to paveidiem) un nu inficē ciematus dziļi Āfrikā. Galvenais varonis tiek nosūtīts uz vienu šādu ciematu, sagūstīt terroristus. Viņam pretī tiek iedota izteikti pievilcīga partnere, kas palīdz tikt galā ar zombiju bariem un padara spēles procesu bagātīgāku kā RE4.

Šoreiz viss uzsvars tiek likts uz Co-op, par ko arī vislielākais prieks. Varam, kā parasti spēlēt viens pats ar AI sabiedroto, taču jebkurā brīdī var pieslēgties palīgā otrs cilvēks un kopīgiem spēkiem tikt galā ar parastajiem līmeņiem. Gluži kā Gears of War 2 vai Unreal Tournament 3. Visi sīkumi lielā mērā atgādina iepriekšējo versiju. Skats pār plecu, ne vairs caur kartē izvietotām kamerām. Tēmēšana ar peli neskaitāmas reizes pārspēj trulo analogo kloķu bīdīšanu uz pultīm.

Lielākās bailes, ieraugot šādas spēles, ir par portēšanas kvalitāti. Resident Evil 5 arī iesākumā tika taisīta konsolēm un vēlāk tikai pielāgota PC lietotājiem. Gluži tā pat kā Red Faction Guerrilla, arī RE5 ir portēta negaidīti kvalitatīvi un vairumā gadijumu spēles process netiek traumēts. Grafiski spēle uz vidusmēra PC sistēmām darbosies gludi un izskatīties tik pat labi kā uz konsoles. Taču uz PC ir iespējams vēl uzlabot grafiku jaudīgo datoru īpašniekiem. Uz maksimālajiem uzstādijumiem, galvenokārt dēļ tekstūru izšķirtspējas un DirectX10 specefektiem, PC versija izskatās labāk nekā X360 vai PS3. Problēmas ir ar pārvietošanos. Kamēr tēmējam ar ieroci viss ir lieliski, taču griežot varoni ar peli, tiek piedzīvota nepatīkama aizture, tā it kā grieztos izmantojot analogo kloķi uz pults. Kā arī skrienot streifošana vairs nedarbojas. Kas arī ir vienīgās problēmas portēšanas dēļ.

RE5, kā jau gaidīts, viss spēles process ir dinamiska multfilma. Ik pa dažām minūtēm spēles procesu pārtrauc video ielaidumi uz spēles dzinēja, gluži kā Metal Gear Solid vai jebkurā citā japāņu veidotā konsoles spēlē. Mīklas, kā tādas, nav vērā ņemamas, jo aprobežojas ar atslēgu atrašanu, bosu ievilināšanu lamatās, un partneres svaidīšanu augšā pa salauztās kāpnēm. Galvenais uzsvars ir uz šaušanu, pa dažāda paveida izdzimteņiem, patronu vākšanu dauzot mucas un kastes, kā iekš Diablo un T vīrusa augu kombinēšānu inventārā.  Inventārs, kā parasti, ir nepatīkami mazs. Šoreiz, vismaz, ir 2 tādi – sev un partnerim/-rei. Ir iespējams izvēlēties ar kuru no abiem varoņiem spēlēt.

Kā parasti ik pa laikam spēles procesu pārtrauc kaitniošas bosu cīņas, kam it kā spēles procesu vajadzētu padarīt daudzveidīgāku, taču manī personīgi, izraisa nepatiku pret spēli un vēlme to izslēgt. Lielākā problēma ir tieši vadībā. Nekas nebūtu pret kārtīgu bosu, ja būtu iespējams normāli skraidīt, lēkāt un notēmēt. Taču, lai spēli padarītu ‘baisāku’, Capcom ir spēcīgi ierobežojuši varoņa kustības spējas. Piemēram nav iespējams pārvietoties, kad šauj. Nav iespējams streifot, kad skrien. Nav pat iespējams lēkāt, lai gan tas šajā konkrētajā spēlē īpaši nemaz nav nepieciešams. Pievienojam vēl nelielo vadības gļuku ar peli griežot personāžu. Rezultātā iegūstam neticami kaitinošas bosu cīņas, kad ar šādu vadību nemitīgi ir jāspēlē pēc formulas, iešauj un bēdz. Tas ir tā pat kā bēgt pa sapņiem, kad attopies, ka skrien uz vietas un nekur īsti nemaz netiec.

Grafiski spēle ir portēta un nostrādāta lieliski. Beidzot pēc ilgiem laikiem, atkal var izbaudīt spēli ar patiešam izcilām animācijām. Pēdējā laikā ar modernajiem, nopērkamajiem dzinējiem visi prot izveidot skaistus skatus, taču neprot to visu pienācīgi animēt. Japāņu konsoļu spēles, pārsvarā ar šo slimību nesirgst. Ieskaņota arī pienācīgi. Biežie video iepraudumi uz spēles dzinēja izskatās lieliski un ir skatāmi ar baudu. Sižets ir nedaudz muļķīgs, taču to atsver jautrā zombiju šķirošana ar bisi vai snaipera šauteni. Noteikti atradīsies arī cilvēki kas ar interesi ies līdz beigām, tikai lai redzētu, kas notiks tālāk.  Arī sprādzieni izskatās patīkami.

Resident Evil 5 ir domāta daudz lielākam spēlētāju lokam kā tās priekšgājēji. Pirmām kārtām, jau tā ir ļoti kvalitatīva un patīkama Co-op spēle no sākuma līdz beigām, kādas mūsdienās tik bieži nemaz neatrodas. Šausmas no šīs spēles netiek tā īsti nevienā acī. Šī RE daļa vairs nav īsti horror, ir vairs tik survival. Zombiji vairs nav īsti zombiji, bet gan saniknoti ciema iedzīvotāji. Starp tiem pa laikam tik uzrodas kāds īpaši pretīgs izdzimtenis, kā boss vai mini boss. Tāpēc šī spēle var kalpot kā vienkārši labs šaujamgabals. Ir iespējams atkārtoti pārspēlēt gan atsevišķus līmeņus, gan visu kampaņu, kā rezultātā būs iespēja atvērt daudz un dažādus bonusus, pēc visām japāņu tradīcijām. Ja jums patika Gears of Wars un Metal Gear Solid,  ļoti liela iespējamība, ka patiks arī RE5. Iesācējiem gan spēles process varētu likties pagrūts, taču nav nepieciešams daudz laika lai to apgūtu. Šķiet, ka verdikts ir – Resident Evil 5 ir Jūsu laika un naudas vērta. Ļoti kvalitatīvs un interesants darbs no Capcom.

Vienā teikumā: Joprojām izteikti konsoliska, taču labākā no Resident Evil daļām, kas seriālu no šausmu trillera ir pārvērtusi par vienkārši trilleri.